Dieva cilvēks

Tāpēc, ka Dieva Dēls ir kļuvis cilvēks [Jņ.1:1 u.t.], mēs, Viņu apliecinot, izzinām, kas ir cilvēks: radījums, ko Dievs iesākumā radījis pēc sava tēla un līdzības [1.Moz.1:26-27], no sava Radītāja un Viņa pavēles atkritušais [1.Moz.3; Rm.5:12 u.t.; Ps.51], radības vājībās pagrimušais un tālab Dieva dusmu tiesai nodotais [Rom.1:18].

Viņš ir “slimnieks”, “bezdievīgais”, “netaisnais”, “grēcinieks”, un pat Dieva “ienaidnieks”, par kuru miris Kristus (Rom.5:6 u.t.), lai Viņā [Rom.6:1 u.t.; 8:1] un caur Viņu taptu darīts līdzīgs Viņa tēlam [Rom.8:29; 2.Kor.4:4 u.t.) mūžīgai dzīvei sadraudzībā ar Dievu.

Tā mēs Jēzū Kristū ieraugām cilvēka patieso postu kā arī viņa sākotnējo un nākošo godību.