Lielākais palīgs pret velnu

Noteiktie svētbrīži, lai cik arī īsi, katrā ziņā būs ļoti noderīgi un ik dienas sniegs atgādinājumu par svētiem pienākumiem. Cik gan daudz vairāk tu varētu sasniegt ja noturētu mājas svētbrīžus!

Taču, ja tu neko neesi darījis, vai tiešām tu tā turpināsi? Vai attaisnosi savu neizdarību? Vai tavi bērni un saime bez garīgas aprūpes spēs pastāvēt pārbaudījumos, kas stāsies jums ceļā uz mūžību? Vai tavā namā nebūs altāris, kur tavai saimei pulcēties, lai klausītos Dieva vārdus, Viņu piesaukt un slavēt?

Mums jāatzīst, ka šīs lietas nav īstenojamas bez cīņas un disciplīnas. Velns mobilizēs visus pretnieciskos spēkus, miesu un asinis, kas stātos tam visam pretī, un radīs šķēršļus — īpaši parastajās dienās, kad nav svētku vai nāvīgu nelaimju, kas mudinātu uz svētbrīdi. Bet vai kristietis drīkst dzīvot tik pasaulīgi, bez svētbrīža?

Te kļūst redzams pirmais pamatojums, kādēļ mājas svētbrīži ir svarīgi. Tu uzskati, ka šādam brīdim ir nepieciešams svēts noskaņojums un grēka ieradumu nolikšana: jo, kad tu tuvojies svētajam, ļaunums tavās sajūtās un sirdsapziņā kļūst tikai ļaunāks. Savā iekšējā būtībā tu jūti nemieru raisošu un nepatīkamu spriedzi, kad drīz pēc grēkošanas tev jātuvojas Dieva vārdam un lūgšanai vai arī kad tu krīti kādā grēka vai vājībā tūlīt pēc svētbrīža.

“Mājas svētbrīžus aizkave šīs bailes, ka tavā sirdī mīt slepenas ilgas pēc netraucēt miesīgas un grēcīgās dzīves. Un cilvēkā nav piedauzīgākas zīmes kā tieši šādas bailes – tikt aizkavētam sava grēkā.”

Tas atgādina Mārtiņa Lutera vārdus Lielā katehisma ievadā:

“Turklāt, ja cilvēks darbojas ar Dieva vārdu, par to runā un to pārdomā – tas ir lielākais palīgs pret velnu, pasauli, miesu un visām ļaunām domām. Arī pirmais psalms teic svētīgus tos, kuri “dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” Nav šaubu, ka vīraks vai citas kvēpināmās zāles velnam kaitē mazāk kā Dieva vārds un baušļi, kad par to runā, dzied un domā. Lūk, tas patiesi ir svētais ūdens un zīme. no kuras velns bēg un ar kuru varam viņu aizdzīt.”