IR vārdiņš tāds, kas vellu dzen [548]

Dievs Kungs ir mūsu stipra pils, Kur bēdās varam tverties,
Augsts palīgs, kas mūs nepievils, Pie kā mēs varam ķerties!
Tas briesmigs ienaidnieks, Kam grēku darīt prieks,
Tas gāda nakt’ un dien’ Uz ļaunu viltu vien:
Kas var priekš viņa glābties?

Ak mūsu spēciņš ļoti vājš, Mēs lēti zemē klūpam!
Par mums stāv mūsu Pestitajs Kam spēks virs savām lūpām;
Tam Jezus Kristus vārds, Kas tapis krustā kārts,
Tas spēcīgs karavīrs, Svēts Dievs un cilveks tīrs, –
Ta elkons paliks varens.

Lai ir to vellu gan cik daudz, Kas mūs šķiet visai parīt,
Mēs tomēr esam Dieva draudz’ Mums neka nevar darīt!
Tas kungs tās tumsibas, Gan bargs tas izraugās;
Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodijs,
Viens vārdiņš to spēj aizdzīt.

Tam Dieva vārdam nebūs rimt, Lai trako kam tīk trakot:
Dievs neļaus savai laivai grimt, Glābs to vaj vārdu sakot.
Grib tie mūs zemē kaut, Vaj mūsu lietas raut, –
Lai notiek Dieva prāts; Tiem labums nav nekāds:
Mums debess-manta paliks.