Skip to content
3. maijs, 2026
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-Ticība
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

146. Kas ir Dieva pārdabiskā atziņa?

  • Sākums
  • Kristāmie
  • e-raksti

Kristāmie

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Svētie Raksti māca, ka ir jākristī gan pieaugušie, gan bērni. Runājot par pieaugušajiem, Raksti skaidri norāda, ka ir jākristī vienīgi tie, kuri tic Kristum un apliecina Viņu (Ap.d.2:41; 8:36-38). Bērni ir jākristī, ja to vēlas vai nu viņu vecāki, vai aizbildņi (Mk.10:13-16). Luteriskā baznīca allaž ir nosodījusi katoļu praktizētās slepenās Kristības, par kurām netiek informēti vacāki un kuras neatbilst Rakstu normām. Tādēļ mēs kristām vienīgi tādus bērnus, kurus vēlas kristīt viņu vecāki vai aizbildņi.

kristāmie


Raksti nepārprotami māca, ka ir jākristī zīdaiņi (skat. Mk.10:13-16 un Kol.2:11-12). Galvenie Rakstos sniegtie pamatojumi zīdaiņu kristīšanai ir šādi:

  • Zīdaiņi ir miesa no miesas un kā tādi ir pazuduši grēkā (Ps.51:5; Jņ.3:5-6).
  • Dievs vēlas, lai arī zīdaiņi atdzimtu un tiktu pestīti (Mk.10:13-16), Kristībā tiekot vesti pie Kristus (Lk.18:15-17).
  • Līdzeklis, ar kura palīdzību zīdaiņi tiek vesti pie Kristus, ir Kristība (Tit.3:5-6; 1.Pēt.3:21; Kol.2:11-12).

Tādēļ zīdaiņi ir jākristī.

Raksti skaidri vēsta, ka agrīnajā kristīgajā Baznīcā ticīgie tika kristīti “ar visu saimi” (1.Kor.1:16; Ap.d.11:14; 16:15, 33). Ja kāds noliedz, ka tas ietvēra arī zīdaiņus, viņam ir jāsniedz pamatojums šādam apgalvojumam.

Uz iebildumu, ka zīdaiņu kristīšana nav minēta Bībelē un tādēļ tā netika praktizēta apustuļu laikos, mēs atbildam, ka šis arguments nav vērā ņemams, jo zīdaiņu kristīšana nav pieminēta, iespējams, vienkārši tādēļ, ka tā bija pati par sevi saprotama.

No Kol.2:11-12 mēs zinām, ka Kristība Jaunajā Derībā aizstāja apgraizīšanu – sakramentu [jūdu derības zīmi], kurš visiem vīriešu dzimtas zīdaiņiem tika izpildīts astotajā dienā pēc viņu dzimšanas. Ar šo faktu vien pietiek, lai pierādītu nepieciešamību kristīt zīdaiņus, it īpaši tādēļ, ka mūsu Kungs pavēlēja saviem apustuļiem kristīt un tādējādi darīt par mācekļiem visas tautas. ar ko parasti tiek saprasti arī bērni.

Īsāk sakot, Raksti gan tiešā, gan netiešā veidā pavēl zīdaiņu kristīšanu, tādēļ kristīgajai Baznīcai nav jāuztraucas par jūsmotāju un fanātiķu nepamatotajiem iebildumiem šajā jomā, kuri galvenokārt oponē zīdaiņu kristīšanai ar argumentu, ka viņi nav spējīgi ticēt.

Raksti skaidri atklāj, ka mazi bērni spēj ticēt (Mt.18:2-6; Mk.10:13-16; Lk.18:15-17; 1.Jņ.2:13). Viņu ticība nav arī tikai “potenciāla ticība” (iespēja ticēt), bet gan aktuāla ticība jeb tieša ticība, kura patiešām uzņem Kristībā piedāvātos apsolījumus.

Ja tiek iebilsts, ka mēs nespējam uztvert vai virzīt zīdaiņu ticību, mēs atbildam, ka mēs nespējam uztvert vai vadīt arī pieaugušo ticību, kad viņi ir aizmiguši vai atrodas bezsamaņas stāvoklī. Tomēr jautājums nav, vai mēs spējam ar prātu aptvert ticības noslēpumus, bet vai tie tiek mācīti Rakstos.

Runājot par zīdaiņu kristīšanu, vēsture pierāda, ka tā bija vispārpieņemta otrajā gadsimtā. Origēns piemin* to kā vispārpieņemtu praksi, savukārt Tertuliāns apliecina, ka tā bija dominējošā tradīcija, lai arī pats tai nepiekrita herētisku apsvērumu dēļ**.

Runājot par kristiešu zīdaiņiem, kuri mirst nekristīti, vislabāk ir novēlēt viņus Dieva bezgalīgajai žēlastībai, jo Viņš spēj izraisīt ticību arī bez žēlastības līdzekļu starpniecības (Lk.1:44, sal. ar Lk.1:15 un ar Vecās Derības sieviešu dzimtas zīdaiņiem, kuri netika apgraizīti). Runājot par neticīgo un pagānu zīdaiņiem, mēs neuzdrīkstamies apgalvot, ka viņi nav pestīti (Ef.2:12). Šeit mēs drīzāk saskaramies ar Dieva neizdibināmo prātu (Rom.11:33), attiecībā uz kuru Konkordijas formula mūs brīdina, ka

“šīs lietas mums nav nedz jāpārdomā, nedz jāizspriež, nedz jāinteresējas par tām”.

Nedzīvu lietu (piem., zvanu, kuģu) iesvētīšana jeb kristīšana ir ņirgāšanās par Kristību un visiem patiesiem kristiešiem tā būtu jānosoda.

Ņemot vērā 1.Kor.15:29, nevar arī apgalvot, ka ir iespējams kristīties mirušu cilvēku vietā, kuri nav saņēmuši šo sakramentu (mormoņi). Prepozīcijai ὑπέρ grieķu valodas tekstā, bez šaubām, ir savas un nevis no kāda cita ticības (Mk.16:16; Jņ.3:15-18) un tas pats par sevī ir pietiekams arguments pret šo herētisko praksi.


* – “Baznīca vēl no apustuîiem saņēma tradīciju veikt bērnu Kristību.”

** – Tertuliāns noraidīja mācību par iedzimto grēku.

Tēmas: De Baptismo Kristīgā dogmatika mācība par svēto kristību

Continue Reading

« Kristītāji
Dieva vārda sēkla ir dzīvība »
                       

Ieskaties

Svētais Gars un burts - Rakstu inspirācija

Vispārējā baznīca

Bībeles mācība par grēka cēloni

Piecpadsmitais vakara priekšlasījums

Tēls un iedoma

Nikodēms izdzird par jaunpiedzimšanu

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Pāreja no prieka uz skumjām Pāreja no prieka uz skumjām
    • e-apceres

    Pāreja no prieka uz skumjām

  • Gars, kas atklāj patiesību Gars, kas atklāj patiesību
    • e-apceres

    Gars, kas atklāj patiesību

  • Uzmosties Uzmosties!
    • e-refleksijas

    Uzmosties!

  • ka-heterodoksija-izskidina-ortodoksiju-sevi Kā heterodoksija izšķīdina ortodoksiju sevī
    • e-refleksijas

    Kā heterodoksija izšķīdina ortodoksiju sevī

  • Par vārdu "bez nopelna" Par vārdu “bez nopelna”
    • e-raksti

    Par vārdu “bez nopelna”

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Pretkristietības propaganda
  • Viss ārpus Kristus un Viņa apsolījumiem paliek grēkā
  • Aktuālā grēka cēlonis
  • Ko likt grāmatu plauktā?
  • Mana mīļākā
  • Raksti atklāj Dieva noslēpumu
  • Rakstus saprot tikai vientiesis

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “līdzībā es teiktu: .. suņi rej, bet karavāna iet tālāk.”
  • talyc: “…līdz ar luterāņu mācītāja Ulda Rožkalna aiziešanu mūžībā šķiet nomiris arī beidzamais klausāmais gabals tajā radio”
  • gviclo: “Starp citu, Holbeins ir pazīstams arī ar 1522. gada kokgriezumu "Luters kā Hercules Germanicuss ".”
  • talyc: “…apmērm tā? ,,Kurš gan spēj pretargumentēt e-kardināliem Vai pašam e-pāvestam? "Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?"(Jņ.6:60) …Vai tā?”
  • Weenpatny: “Varbūt tas kaut kādā mērā aizskāra viņa (apustuliskā) statusa godu, un arī tas bija zināms, ka E-baznīcēni bija pazīstami kā…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Jņ.3:2
    Nikodēms sacīja Jēzum: "Rabi, mēs zinām, ka Tu esi Mācītājs, no Dieva nācis. Jo neviens nevar tādas zīmes darīt, kā Tu dari, ja Dievs nav ar to."

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-viktorīnas
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • whatsapp
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2026