Velns ir pilnīgi izpostījis patieso Dieva tēlu cilvēkā

Čūska teica Ievai: “Dievs zina, ka, ja jūs ēdīsit no šī augļa, jūs kļūsit tikpat gudri kā Dievs, jo Viņš jums to noskaudis. Viņš nemaz nav tik laipns Tēvs, kā jūs bijāt domājuši.”

Un šī runa tik smagi satricināja Dieva tēlu pirmo cilvēku sirdīs, ka Dieva vietā viņi savu acu priekšā ieraudzīja “rēgu ar bīstamiem ragiem” (M. Luters) vai vienkārši stingru un bargu Tiesnesi, kas tiem nācis pakal ar zobenu un tāpēc tie nespēja izturēt Viņa balsi, bēga un slēpēs krūmos. Bet, tiklīdz viņi atvēra savu muti, tā tūlīt bija dzirdami aizbildinājumi, liekulība un rūgtums.

Mēs kā mantojumu esam saņēmuši gan šo izbīli un apjukumu Dieva priekšā, gan arī šo lepnību izlikties taisnam. Tā velns ir pilnīgi satricinājis, izpostījis un sagrāvis patieso Dieva tēlu cilvēka sirdī un prātā. Kopš tā laika nevienam cilvēkam vairs nav Dieva tēla un neviens neredz Dieva sirds attieksmi pareiza gaismā. Kopš grēkākrišanas laika ticība Dievam ir pārbaudījums, cīņa un ceļš cauri tumsai.

Turklāt pie Ādama un Ievas mēs redzam biedējošu prata aptumsumu un domu apjukumu no visredzīgā Dieva acs tie slapstās pa krūmiem un cenšas mīkstināt savu vainu ar tādu taisnošanos, kas vainu tikai pavairo. Tāpēc nebrīnies, ka tavas doma ir tik ačgārnas! Tevī ir ļoti daudz no “dabiskā cilvēka”, par ko raksta apustulis Pāvils, proti, ka “miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam geķība, viņš to nevar saprast..” (1.Kor.2:14). sakot, visa grēka nelaime, par kuru atmodinātas dvēseles sūdzas un nopūšas, ir cēlusies no Ādama krišanas.