Sludināšana bauslībā un evaņģēlijā

Dieva bauslība ir negrozāma, visos laikos katram cilvēkam saistoša un atklāta Dieva griba un mēraukla Dieva tiesai.

Dievs darbojas tādējādi, ka Viņš uztur pasauli, kas savas vainas dēļ sevi pakļāvusi dusmu tiesai (apsūdzoša funkcija, audzinoša funkcija un atdzimušajiem). Šī likuma darbība ir prohibitīva un preventīva, tās nolūks ir atturēt ļauno; tā nav produktīva tajā nozīmē, ka ar to šīs pasaules laikā nav aizsniedzams taisnības galējais stāvoklis.

Pēc sava satura bauslība vienmēr aptver kā pirmo, tā otro dekaloga plāksni, kas viss aptverts divkāršajā bauslī par Dieva un tuvākā mīlestību.

Jēzus Kristus, Dieva Dēla evaņģēlijs ir bauslības un praviešu piepildījums. Tas ir darbojošais Dieva spēks, ko nosaka (1) par cilvēku kļuvušā Dieva Dēla persona, (2) Tā darbs – ciešanu, krustā sišanas un augšāmcelšanās ceļā iegūtā salīdzināšanās ar Dievu, izpērkot pasaules grēku, kā arī (3) Tā priecīgās vēsts vārds par Dieva valstības nākšanu, aicinot atgriezties un saņemt grēku piedošanu, aicinot pie ticības evaņģēlijam.

Bauslības un evaņģēlija saistība. Bauslība un evaņģēlijs atklāj Trīsvienīgā Dieva darbošanos Savā vārdā un tie ir šī darbība. Proti, (1) tā [vārda] būtības un rīcības vienotībā, kā viens un tas pats Dieva vārds, kas bijis pirms visa laika un ir spēkā visos laikos, (2) jaunās un vecās derības [līguma] secībā, kurā Dieva uzticība Viņa vārdā saglabājas arī cilvēku neuzticībā, (3) vecā un jaunā cilvēka, Dieva Gara un grēcīgās miesas dialektikā, aktuālā Dieva vārda sludināšanā un tā iedarbības izpausmē – sapratnē un sirds apcietināšanā.