Skip to content
10. augusts, 2022
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

35. Kas ir buršana ar Dieva vārdu?

  • Sākums
  • Jāņa Kristītāja kristība
  • e-raksti

Jāņa Kristītāja kristība

Dr. Dž. Teodors Millers

Runājot par Jāņa Kristītāja kristības mērķi un iedarbību, mūsu luteriskie dogmatiķi [Hemnics, Gerhards] ir allaž uzskatījuši to par kristīgās Baznīcas Kristību. Mūsdienu dogmatiķi vairās no šo abu kristību “pilnīgas un galīgas identificēšanas”. Tomēr vecāko dogmatiķu mācībai ir bijis stingri biblisks pamatojums, jo, saskaņā ar Rakstiem, Jāņa Kristītāja Kristība bija patiess žēlastības līdzeklis, kuram piemita kristīgās Kristības dodošais un darbīgais spēks.

Jāņa Kristītāja kristība


Svētie evaņģēlisti mums skaidri norāda, ka Jānis sludināja “grēku nožēlas Kristību uz grēku piedošanu” (Mk.1:4; Lk.3:3), gluži kā Pēteris Vasarsvētku dienā, sekojot mūsu Kunga norādījumiem, sludināja Kristību, “lai dabūtu grēku piedošanu” (Ap.d.2:38). Šī iemesla dēļ, kā to pareizi norāda mūsu vecākie dogmatiķi, Jāņa Kristība ir jāuzskata par identisku tai, kuru vēlāk iedibināja Kristus.

Tā kā Jānis Kristītājs sagatavoja ceļu Kristum un nāca Tā Kunga vārdā (Lk.1:76-79), gan viņa sludināšana, gan Kristība nāca no Dieva (Jņ.1:32-36; 5:33-35). Tātad, arī Jāņa kristība bija “Dieva pavēlē pamatota un ar Dieva vārdiem savienota,” un kā tāda bija īsts žēlastības līdzeklis.

Mūsdienās šim jautājumam, protams, nav praktiskas nozīmes, jo Jāņa kristība vairs netiek lietota. Taču senbaznīcai nācās to ņemt vērā un Rakstos ir kāds piemērs, kur “daži mācekļi,” kuri bija tikuši kristīti “Jāņa kristībā,” pēc Pāvila iniciatīvas “tika kristīti Kunga Jēzus vārdā” (Ap.d.19:1-6). Iemesls ir acīmredzams. Lai arī Jāņa kristība bija patiess sakraments, tas bija spēkā vienīgi sagatavošanās laikā, līdz Kristus atnākšanai un Viņa misijas piepildīšanai. Tādēļ pēc Vasarsvētkiem Jāņa kristībai vairs nav nekādas vērtības, gluži tāpat kā Vecās Derības apgraizīšanas sakramentam, kuru joprojām piekopa jūdu kristieši bet kurš vairs nebija nekas vairāk kā vienīgi ceremonija.

Vēl vairāk, iespējams, ka šos “dažus mācekļus” no Efezas nebija kristījis pats Jānis, bet gan kādi no viņa sekotājiem, kuri nepaklausīja sava skolotāja ieteikumam un nepievienojās Jēzum, “Dieva jēram” (Jņ.1:35-37; Mt.9:14-15; Lk.5:33). Tādējādi šie “Jāņa mācekļi,” atsakoties pieņemt Jēzu kā apsolīto Pestītāju, bija kļuvuši par jūdaisku sektu un viņu kristība patiesībā pat vairs nebija “Jāņa kristība,” bet gan bezdievīga “opozīcijas kristība” (Ap.d.19:2: “Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir;” sal. ar Jņ.1:33: “Tas ir tas, kas kristīs ar Svēto Garu”). Acīmredzot, viņi vairs nebija pazīstami ar Jāņa liecību par Kristu.

Pastāv vēl kāda cita šīs Rakstu vietas interpretācija, saskaņā ar kuru Sv. Pāvils nemaz nekristīja šos “dažus mācekļus,” bet tikai uzlika tiem rokas, kā rezultātā viņi saņēma Svēto Garu. Saskaņā ar šo interpretāciju, 5.pantā ir sniegti Pāvila, nevis Lūkas vārdi, ar kuriem Pāvils norāda, ko cilvēki darīja, dzirdot Jāņa Kristītāja aicinājumus ticēt Kristum Jēzum. Citiem vārdiem, kad cilvēki dzirdēja Jāņa Kristītāja sludināšanu par Kristu, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā un Pāvils šo faktu piemin, lai apstiprinātu Jāņa kristību. Šī vienkāršā interpretācija ir pietiekami ticama, lai arī mūsdienu ekseģēti to pārsvarā noliedz.

Ja Ap.d.19:5-6 apskata vienīgi no grieķu gramatikas puses, tad, ar zināmām grūtībām, šādu interpretāciju varētu pieļaut, tomēr dažas kontekstuālas un teoloģiskas problēmas liek apšaubīt šādas interpretācijas korektumu. Jau Ap.d.18:24-28 tik stāstīts par Apollu, kurš ‘runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina vienīgi Jāņa kristību’, šajā izteikumā drīzāk ir norāde uz atšķirību, nekā uz līdzību starp Jāņa kristību un Kristību pēc Jēzus iestādījuma; pretējā gadījumā nebūtu saprotams norobežojuma partikulas vienīgi pielietojums. Turklāt visai dīvaina liktos tāda kristība Jēzus vārdā, par kuru paši kristāmie pat nemaz nenojauš; tas būtu klajā pretrunā ar Kristības Jēzus vai Trīsvienīgā Dieva vārdā pašu būtību. Nebūtu domājams, ka Jāņa mācekļi, būdami pārliecināti par to, ka ir kristīti ‘ar [uz] Jāņa kristību’, patiesībā būtu tikuši kristīti ‘uz Jēzu Kristu’, kā to, pēc autora domām, itkā apliecinot apustulis Pāvils šajā Bībeles fragmentā.

Tāpat ir plašs teoloģisku problēmu loks, kas neļauj mums novilkt vienādības zīmi starp Jāņa kristību un kristīgās Baznīcas kristības Sakramentu. Raksti pamatā visu Jāņa kalpošanu attiecina uz Bauslību, nevis uz Evaņģēliju. Jņ.3:31 mēs lasām paša Jāņa Kristītāja vārdus par sevi: ‘Kas ir no zemes, tas ir no zemes, un viņa runa ir no zemes’ (kā zināms, Evaņģēlijs ir debesu vēsts), Mt.3:11: ‘Es jūs gan kristīju ar ūdeni uz atgriešanos no grēkiem..’- tas norāda uz Bauslības darbu, jo Evaņģēlija vēsts nav grēknožēlas, bet pestīšanas un grēku piedošanas vēsts. Jāņa kalpošanas būtība bija sagatavot uz Kristu, būt par bērnaudzinātāju (Gal.3:24) uz Kristu. Tā par sevi arī liecina Jānis (Jņ.1:23) un norāda, ka Kristus kalpošana atšķirsies pēc būtības (Jņ.1:33).

Tas, ka Jāņa kristība ir no debesīm (Mt.21:25), un tas, ka Jānis norāda uz Kristu, vēl nepadara Jāņa kristību par Sakramentu, jo arī Bauslība ir dota no debesīm (Gal.3:19) un norāda uz Kristu (Rom.3:21); neskatoties uz to, Bauslība nevis attaisno, bet nolād.

Spriežot pēc visa, Jāņa kristība bija īpašs Bauslības pasludināšanas rituāls (līdzīgi Vecās Derības upurēšanām; Ebr.10:3), un tie, kas to pieņēma, ar to apliecināja, ka viņi ir grēcinieki, nevis atpestītie, un viņiem nepieciešama pestīšana. Arī Jānis pats, visiem tiem, kas bija viņa kristīti, norādīja uz Bauslību [darbiem], nevis uz ticību (Lk.3:7-14). Turpretīm kristīgais kristības Sakraments vienmēr pieprasa vienīgi ticību.

Arī Luters novelk skaidru robežu starp Jāņa un Jēzus Kristību:

‘Tādējādi, atšķirība starp Kristus Kristību un Jāņa kristību ir sekojoša: Jānis cilvēkiem nenes un nedod grēku piedošanu. Viņš vienīgi norāda uz To, kas šo piedošanu dāvā. Jāņa kristībā piedošana ir apsolīta, Kristus Kristībā tā tiek dota.’

Tags: De Baptismo Kristīgā dogmatika mācība par svēto kristību

Continue Reading

« Rakstu pamats tikai vīriešu ordinācijai
Sludināšana bauslībā un evaņģēlijā »
                       

Ieskaties

Zīdaiņu ticība
Nemainīgās un mūžīgās Dieva bauslības piepildījums Dieva Dēlā
Jēzus pieminēšana Josifa darbos
Svēto Rakstu Kristus liecība - kristīgais Rakstu lietojums

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Nepacietiba_izposta_kopienu Nepacietība izposta kopienu
    • e-refleksijas

    Nepacietība izposta kopienu

  • Kāds tad ir Tēva prāts attiecībā uz jums Kāds tad ir Tēva prāts attiecībā uz jums
    • e-refleksijas

    Kāds tad ir Tēva prāts attiecībā uz jums

  • Dienišķo maizi saņem kā Dieva dāvanas un svētību Dienišķo maizi saņem kā Dieva dāvanas un svētību
    • e-apceres

    Dienišķo maizi saņem kā Dieva dāvanas un svētību

  • Kā jāizturas pret savu dzīvesbiedru Kā jāizturas pret savu dzīvesbiedru
    • e-refleksijas

    Kā jāizturas pret savu dzīvesbiedru

  • Vai Dievs mums tic? Vai Dievs mums tic?
    • e-joki

    Vai Dievs mums tic?

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Esam pilnīgi brīvi no Bauslības
  • Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?
  • Kristus brīvība
  • Līdzība starp Bauslību un Evaņģēliju
  • Dieva apsolījums paliek spēkā mūžīgi
  • Kā Svētā kristība glābj mūs no nāves?
  • Grēkam vairs nav nekādu tiesību pret mani

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “Viss iet uz galu, mūsu uzdevums ir rādīt vienīgo iespējamo ceļu uz nākamību (mūžīgo dzīvošanu), nevis radīt ideālu pasauli šeit…”
  • gviclo: “Šīs norises liecina par tendenci, kad pašsaprotamais kļūst nesaprotams jeb, kā citi to sauc - uzbrukums pamatvērtībām. Jēdzieni laulība, ģimene,…”
  • jean: “Jā, tāpat kā ikviens cilvēks, kas grēko un noliedz, ka grēko. Girgenzons savā skaidrojumā par 5. bausli to izsaka šādi:…”
  • Janis Karklins: “Piebilde iekavās: "Dievs neapstiprina tirānu netaisnību, nedz arī pieprasa, lai cilvēki uzskatītu netaisnību par taisnību. Tāpēc, lai gan Dievs noraida…”
  • jean: “Par ko šūmēšanās? Aborts ar atvieglojumiem (ko tas vispār nozīmē?!?) slikti, bet aborts bez atvieglojumiem (kā šķiet tas jau daudzus…”

RSS e – POLEMIKA

  • Par Jūdas vēstuli
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Mt.8:26
    Jūs mazticīgie, kam esat tik bailīgi?

ilustrētā baznīca

Kad dziesmu grāmata pazudusi
Kad dziesmu grāmata pazudusi

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēks grēku piedošana Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2022


Posting....