Dieva nodoms pie cilvēka

Mums ļoti stingri ir jāturas pie tā, kāds ir Dievs un kāds ir Viņa sākotnējais nodoms pie cilvēka, jo tikai tā ikviens kristietis var laimīgi palikt svētīgā ticībā un drošā paļāvībā, izglābties no grēka un posta plūdiem, ko aizsākusi Ādama krišana, un dzīvot brīnišķīgā ticības valstībā, kāda ir Kristus valstība virs zemes.

Dievs radīja, piepildīja un izgreznoja šo pasauli ar lielu skaistumu un bagātību. Tas viss notika, domājot par cilvēku, par viņa laimi un labklājību, vēloties modināt cilvēku, lai tas uzlūko, sajūt un pagodina Dievu. Un, kad Dievs bija cilvēkam radījis visas dabas bagātības un visus neskaitāmos dzīvo radību pulkus un viss bija sagatavots, Viņš uzrunāja Savus bērnus: “..pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi. Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī..” (1.Moz.1:28-29).

Kad mēs to rūpīgi pārdomājam, tas viss paveras mūsu skatam kā bagāts nams, ko kungs ir cēlis saviem bērniem — cilvēkiem. Pēc šī nama un tā bagātībām var spriest ne tikai par nama Cēlāju, bet arī par ļoti augsto stāvokli un bagātību, kas paredzēta nama iemītniekiem.