Tuvākā nama iekārotājiem

Ko bauslis “Tev nebūs iekārot sava tuvākā namu” aizliedz?

Ka tīkojam ar viltību pēc mūsu tuvākā mantojuma, viņa nama, turklāt, aizbildinoties ar šķietamiem taisnības iemesliem, netaisnā veidā tos iegūstam.

Vai! tiem, kas krāj namu pie nama, liek lauku pie lauka, ka vairs ne vietas – nu vieni jūs mītat uz zemes! [Jes.5:8]

Vai! tiem, kas iecerējuši nekrietnību, kas savās guļvietās izprāto ļaunu, ar rīta gaismu viņi to paveic, jo viņi to spēj! Viņi iekāro laukus un sagrābj tos, tāpat namus un atņem tos! Viņi padzen cilvēku no sava nama, vīru no sava mantojuma. [Mih.2:1-2]

Vai! jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs izrijat atraitņu namus un ilgi lūdzat Dievu, lai ļaudīm izrādītos. Par to jūs saņemsiet visbargāko sodu. [Mt.23:14]

Bet liels ieguvums ir dievbijība ar pieticību: jo mēs neko neesam ienesuši šajā pasaulē un neko nevaram arī iznest; ja vien ir iztika un apģērbs, ar to mums būs diezgan. Bet, kas grib iedzīvoties bagātībā, tie krīt kārdināšanā, lamatās un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās. Tas viss iegrūž cilvēku postā un pazušanā, jo visu ļaunumu sakne ir alkatība. Pēc naudas tiekdamies, dažs ir nomaldījies no ticības un daudzkārt sagādājis sev asas sāpes. [1.Tim.6:6-10]

Kas mīl naudu, tam naudas nepietiek, un, kas mīl pārpilnību, tam gana neienāk – tā arī ir tukšība. [Sal.mac.5:9]

Nāk mantojums itin viegli, vēlāk skaties – svētības nav! [Sal.pam.20:21]

Prom sārņus no sudraba – un kalējam iznāks trauks, [Sal.pam.25:4]

Uzticīgam papilnam svētības – kas dzenas tik pēc bagātības, netiks attaisnots. [Sal.pam.28:20]