Lūgšana desmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Svētākais Dievs! Taisna un patiesa ir tava tiesa, un viss, ko Tu dari, ir svēts.

Ak, kas gan būtu ar mums, ja Tu savās dusmās mūs sodītu tik ātri, cik esam pelnījuši? Vēl tagad mūs uztur tava lēnprātība, jo citādi mēs jau sen būtu gājuši bojā. Ak, cik liela ir tava apžēlošanās!

Tev birst asaras, kad mēs negribam zināt to, kas mums vajadzīgs pie mūsu miera. Tu mīli pasauli, bet tā tevi ienīst. Tu labprāt gribi salīgt ar mums mieru, bet mēs negribam.

Tu sūti savus miera vēstnešus, Tu pats sauc, Miera Gars darbojas pie mūsu sirdīm, bet kas šajā pieņēmīgajā laikā ieklausās? Tu aicini mūs ar labu un ļaunu, lai mēs izlīgtu ar tevi, bet kurš gan atgriežas no lielā pulka?

Citkārt Tu esi briesmīgi izpostījis cietsirdīgos jūdus viņu grēku dēļ, kā to ikdienas redzam savu acu priekšā, tomēr citi vēl neatgriežas no savas bezdievības.

Citkārt Tu, Jēzu, esi raudājis par Jeruzalemi viņu grēku un cietsirdības dēļ.

Ak, lai mēs šodien pat raudam par sevi un par saviem grēkiem.

Uzlūko tos, kas šodien nāk pie tevis, atstājoties no grēkiem. Glāb tos zem saviem spārniem, apsedz viņus savā mājoklī, kad nāk briesmīgi laiki. Neesi tālu no mums, kad mēs pielūdzam tevi savās bēdās. Esi mums žēlīgs!

Ak, Tu Dieva Jērs, Tu, kas nesi pasaules grēku, apžēlojies par mums, un dod mums savu mieru. Āmen.

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.