Lūgšana devītajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Svētākais Dievs! Dzīvo un mirušo Tiesnesis! Mēs gan zinām, ka mūsu nīcīgajās un vājajās miesās rosās dvēseles. Dvēseles, kurām jādzīvo mūžīgi, un kuras nevar nomirt.

Mēs arī zinām, ka esam nama pārvaldnieki. Vienam Tu, augstais Dievs, esi uzticējis daudz, otram maz, par ko Tu, taisnais Dievs, savā laikā prasīsi atbildēt.

Ak, lai allaž mūsu ausīs skan vārdi: Dod norēķinu par savu namturību.

Lai mēs pasauli un zemes mantu nekad tā nemīlētu, ka mūsu sirds uz kādām lietām būtu pamirusi, bet dod mums saprast, ka Debesis ir daudz labākas nekā zeme, un ka pasaules brāķi nav vērti tām lietām, ko esi mums sagatavojis mūžībā.

Ja Tu, Dievs Kungs, mums ko dod šajā pasaulē, tad dod mums arī tādu prātu, ka šo lietu pareizi lietojam.

Kā mēs varam aizslēgt savas ausis pret tiem, ko Tu pats labprāt uzklausi? Kā mēs varam liegt savam tuvākajam mazumiņu, ja Tu mums tik daudz esi dāvājis? Kamēr esam spēkā, dod mums tādu prātu, ka mēs godājam tevi, savu Radītāju, kamēr vēl nav dienas par kurām mēs sakām – mums tās nepatīk.

Lai mēs labi apdomājam savu ceļu un ceļa galu, pirms nāve mums aizspiež acis.

Lai mēs ikdienas tevi gaidām gatavi, kā kalpi, kas gaida savu kungu.

Tad mēs zinām, ka Tu dosi mūžīgo dzīvošanu tiem, kas ar pacietību labos darbos meklē godu, slavu un neiznīcību.

To gaidīdami, mēs tagad gribam tavu vārdu klausīties un pirms tam tevi ticībā pielūgt:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.