Baznīcas ieguldījums laulības izpratnē

Var teikt, ka baznīcas ieguldījumam laulības izpratnē ir trejāds raksturs.

Pirmais ir – uzsvērt nepieciešamību turēt laulību vislielākajā cieņā visās valstīs un tautās. Tāpēc būtu liels kauns, ja baznīca atmestu savu mācību par laulību un labos principus, kamēr daudzas nekristīgas organizācijas un daudzi neticīgie laulību vērtē ļoti augstu.

Otrais, ko baznīca var dot, ir Dieva vārda mācība. Tajā ir liels skaits atzinumu, ko daudzi pieņem, lai gan neturas pie kristīgās ticības kā tādas. Tā viņi labprāt atzīst atklātu un patiesu mīlestību, godīgumu, uzticību mūža garumā, utt. To mums māca Svētie Raksti: “Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs” (Ebr. 13:4).

Trešais ieguldījums ir pastarpināts, un, visticamāk, tam nav tiešas ietekmes ārpus baznīcas un ticīgo loka. Netieši tas tomēr ietekmē laulības izpratni. Baznīcā šai mācībai jābūt dārgakmens vērtē: ideālā variantā attiecības un mīlestība starp vīrieti un sievieti ir kā mīlestība starp Kristu un Viņa baznīcu (Efez. 5:28-33). Ne katrs spēj izprast šo mācību, jo tas ir “liels noslēpums”.

Ja esam dzirdējuši tādus vārdus, kā gan mēs varam domāt, ka baznīcas mācību par mīlestību un laulību var pazemināt līdz pasaules principu, normu un ieradumu līmenim?