Virmojoši strīdi

Glezna rāda Jēzus kārdināšanu tuksnesī (Mt.4:1-11). Šeit atainotā virmojošā kustība ilustrē strīdus un diskusijas, kas virmo ap nesen izdoto populāro grāmatu Jabeca lūgšana.

Sarakstīta angļu valodā, šī grāmata ir jau iztulkota spāņu, korejiešu, afrikāņu un arī latviešu valodās, un drīz tiem pievienosies vēl citi tulkojumi. Tulkojumi nodrošinās to, ka šīs grāmatas lipīgā maldu mācība strauji izplatīsies visā pasaulē.

NO KONTEKSTA IZRAUTAS RAKSTU VIETAS RADA MALDU MĀCĪBAS

Kāpēc šī grāmata izraisa tādus strīdus? Tas tāpēc, ka Jabeca lūgšanas autors kārdina lasītājus tāpat kā velns kārdināja Jēzu Mt.4:1-11. Kārdinādams, velns citēja atsevišķus pantus no Rakstiem, tā sagrozot priekšstatu par Dieva gribu. Savukārt Jēzus, atbildot velnam, citēja nākamos pantus, norādot uz patieso nozīmi tam, ko velns tīšuprāt bija sagrozījis. Jabeca lūgšanas autors izrauj no Bībeles vienu atsevišķu lūgšanas gadījumu, un aplami apgalvo, ka šāda lūgšana atspoguļo Dieva skatījumu uz lūgšanu vispār.

Autors atklāti atzīst, ka par Jabecu ir runa vienā atsevišķā Rakstu vietā. “Kāds ir Jabeca nezūdošās vērtības noslēpums?” autors jautā. “Jūs varat pāršķirstīt savas Bībeles no vāka līdz vākam, kā es to darīju, un neatrast vairāk informācijas, kā vien to kas ir šajos divos pantos: 1) viss iesākās ļoti slikti kādam cilvēkam [Jabecam], par kuru neviens neko iepriekš nebija dzirdējis; 2) Jabecs lūdza kādu neparastu, vienu teikumu garu lūgšanu. [Jabecam] viss beidzās ārkārtīgi labi.”

Ievadā autors stāsta lasītājiem: ”Es gribu jums iemācīt kādu pārdrošu lūgšanu, kuru Dievs vienmēr atbild. Tā ir īsa – tikai viens teikums četrās daļās, un tā ir paslēpta Bībelē, bet es ticu, ka tā ir atslēga uz dzīvi īpašā Dieva labvēlībā.” Tāpēc autors stāsta, ka arī viņa lasītājiem dzīvē var klāties “ārkārtīgi labi”, ja vien viņi pastāvīgi lūgs ar šī viena atsevišķā teksta – 1.Lku.4:10 vārdiem.

PĀRBAUDOT POPULĀRAS HERĒZES

Apskatot vairākas citas rakstu vietas, paskatīsimies, uz ko tad pretendē šīs visai strīdīgās grāmatas autors. Ebr.11:36-38 mēs lasām par cilvēkiem, kuri bija paklausīgi Dieva pavēlēm, tomēr viņu dzīves gals nebūt nebija “ārkārtīgi labs”. Viņi tika “izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti; viņi, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem, un alām, un zemes aizām.”

Tātad, ja jau tiem, par kuriem runāts Vēstulē ebrejiem, dzīves gals nebija “ārkārtīgi labs”, vai mums būtu jāsecina, ka visi tie daudzie cilvēki, kuri gadsimtu gaitā bija sekojuši Kungam, vai nu neko nezināja par šo lūgšanu, vai arī nelūdza to pietiekami regulāri, tāpēc viņu dzīves gals bija tik traģisks? Un kā tad ar tiem tūkstošiem ļaužu mūsdienu Ķīnā, Sudānā un citviet, kuri cieš par to, ka ir kristieši? Vai viņi cieš tāpēc, ka nav gana bieži atkārtojuši šo mazpazīstamo īso lūgšanu no 1.Laiku grāmatas?

Jabeca lūgšanas autors ir izdarījis to pašu, ko Sātans centās panākt pie Jēzus. Viņš ir izmantojis atsevišķu Rakstu vietu, kas atrauta no citām Rakstu vietām, kurās ir runa par lūgšanu, ir kļuvusi par maldu mācību (2.Kor.11:3). Kad Jēzus tika kārdināts rīkoties saskaņā ar atsevišķu velna citēto Rakstu vietu, Jēzus atbildēja: “Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes” (Mt.4:4). Visai mācībai jābūt balstītai uz “ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes”, nevis uz kādiem atsevišķiem pantiem. Nepilnīgs Rakstu lietojums ir radījis arī citas maldu mācības, tādas kā milleniānisms un dispensionālisms.

PILNA DIEVA VĀRDA MĀCĪBA IZSLĒDZ MALDU MĀCĪBAS

Ikreiz, kad velns tevi kārdina balstīt savu dzīvi uz atsevišķiem Bībeles pantiem, atceries ko Pāvils sacīja Efezas vecajiem: “Es neesmu kavējies jums sludināt Dieva prātu pilnībā” (Ap.d.20:27). Tādējādi, lai pilnībā saprastu ko Dievs māca par lūgšanu, neskaties tikai uz atsevišķiem pantiem, kā, piemēram, Jabeca lūgšana, kas var likt tev aplami ticēt, ka tev dzīvē “ārkārtīgi labi” klāsies. Labāk lūdz tā, kā Jēzus mācīja saviem mācekļiem. Šī lūgšana ietver pilnu Dieva vārda mācību, un ir atrodama Mateja evaņģēlijā 6:9-13.

Visas mūsu lūgšanas mēs varam lūgt paļāvībā, kas “mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta” (1.Jņ.5:14). Mēs arī zinām, ka dažkārt Dieva griba mums nozīmē ciešanas. “Ja kas grib man sekot”, saka Jēzus, “tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man” (Mt.16:24). Tomēr “visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis” (Rom.8:37). Tas nozīmē arī uzvaru pār velna sagrozījumiem Dieva vārdā, tāpat kā Jēzus uzvarēja velnu tuksnesī. Mēs varam sacīt līdz ar Jēzu: “Atkāpies, Sātan!” (Mt.4:10).

Prieks par pilnu Dieva vārda mācību jeb Viņa gribu nebūt nenozīmē, ka Dievs būtu mums apsolījis “ārkārtīgi labu” dzīves gājumu vai noslēgumu, kā sludina dažas populāras maldu mācības. Bet Kristū mēs varam dzīvot ar to svētīgo pārliecību, ka Dievs grib un spēj “darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” (Ef.3:20).