Svētigs, kas priekš Dieva vaiga [436]

Svētigs, kas priekš Dieva vaiga Ļauniem ceļiem atraujas,
Taisnibā un godā staiga Un no blēžiem atšķirās,
Kas necieni smējējus, Ne-ieredz bezdievīgus,
Bet kam Dieva svēti vārdi Allaž mīļi ir un gārdi.

Svētigs, kas ar visu spēku Mīļo Dieva mācības,
Kas iekš tām vien atrod prieku, Kas pie tām vien kavejās.
Tam tas labums zied un aug, Kā kad kuplu koku raug’,
Kas iestādīts labā vietā Un nes augļus, kas der lietā.

Tāpat ari visu labu, Visu spēku, svētību
Tas no augsta Dieva dabu, Kas kopj Dieva mācibu.
Tam tās lapas nesavīst, Tam ta sakne nesašķīst, –
Ko viņš dara, tas izdodās, Visur Dieva laime rodās.

Bet kas labprāt grēkus darīs, Labi tam neizdodās;
Nelaime to pašu parīs, Viņš izput kā pelavas.
Dievs, kas klāt pie saviem ir, Bezdievigus nost nošķir.
Taisnus viņš liks augstā cieņā, Ļaunus sodīs jaunā dienā.