Neapslēp savus baušļus no manis

Bieži vien, vadot mūsu dzīvi vai darbojoties vēsturē, Dievs ir mums paslēpts, bet ne tas vieš bailes. Bet gan tas, ka mums atklātais Dieva bauslis aptumšojas tā, ka mēs vairs neatpazīstam Dieva Vārdā, kā mums būtu jārīkojas, tas ir smags kārdinājums.

Kliedziens, lai Dievs neapslēpj savu bausli [Ps.119:19] nāk no tā sirds, kas pazīst Dieva bausli. Nav šaubu: Dievs mums ir devis zināt savus baušļus un mums nav nekādas atkāpšanās, it kā mēs nezinātu Dieva prātu. Dievs mums neļauj dzīvot neatrisināmos konfliktos, Viņš mūsu dzīvi nepārvērš par ētisku traģēdiju, bet gan atklāj mums savu gribu, pieprasa tās izpildi un soda nepaklausīgos.

Te lietas ir daudz vienkāršākas, nekā mums patiktu. Mūsu problēma nav tā, ka mēs nezinām Dieva baušļus, bet gan ka mēs tos nepildām – un tad kā sekas šai nepaklausībai ir tas, ka mēs tos vairs arī pareizi neatpazīstam. Šeit nav tas, ka Dievs mums apslēpj savus baušļus, bet gan tiek saukts uz Dievu pēc Viņa žēlastības, lai Viņš neapslēpj savus baušļus.

Tas stāv Dieva brīvībā un gudrībā mums liegt savu baušļu žēlastību, bet to darot Viņš mums nedod rezignāciju, bet gan daudz vairāk neatlaidīgu un nerimtīgu lūgšanu: neapslēpj savus baušļus no manis.