Par mazajiem un lielajiem grēkiem

Cilvēkiem bieži vien šķiet, ka ir viegli atšķirt mazus grēkus no lieliem grēkiem. Ir skandalozi notikumi, ir slikti cilvēki, kurus visi cienījamie cilvēki nosoda, izvairās no tiem. Tā tas ir bijis vienmēr, un tā tas bija arī Jēzus laikā.

Bet Jēzus nekad nav atzinis šādu grēku klasifikāciju. To viņš ir pierādījis, gan ieturot maltīti kopā ar muitniekiem un staigulēm, gan pusdienojot virsmuitnieka Caķeja mājā, gan izglābjot dzīvību kādai sievietei, kura bija pieķerta laulības pārkāpšanā.

Tāpēc ir svarīgi atcerēties trīs lietas:

• Pirmkārt, mēs nevaram būt pārliecināti, ka cilvēki, kurus uzskatām par nevainojamiem saskaņā ar cilvēku morālo kodeksu, ir nevainojami arī Dieva acīs. Dievs vērtē sirdi. Tas, kas cilvēkiem šķiet nevainojams un pareizs, Dievam var likties pilnīgi pretējs.
• Otrkārt, nav tik lielu grēku, par kuriem nevarētu saņemt piedošanu ticībā uz Dievu. Krustā sistais zaglis un grēkpilnā sieviete Sīmaņa namā ir klasiski piemēri, kas to apliecina. Ir arī grēki, kurus cilvēki neuzskata par īpaši nosodāmiem, bet tam, kas grēkojis, tie var likties briesmīgi un nepiedodami. Taču par pilnīgi visiem grēkiem var teikt, ka ticībā uz Jēzu tie visi tiks piedoti.
• Treškārt, nav tik mazu grēku, par kuriem nevajadzētu saņemt piedošanu Jēzus vārdā. Par katru, pat neuzmanīgi izteiktu vārdu mums būs jāatbild. Mūsu “mazās” dzēlīgās piezīmes, iekāres pilnos skatienus, dedzīgo vēlēšanos tikt uzslavētiem, kad esam paveikuši ko labu, mūsu spītīgo nevēlēšanos piedot visu tiesā Dievs, kamēr nav saņemta piedošana, kuru var iegūt ticībā uz Jēzu Kristu. Šī piedošana aptver visus grēkus, lielus un mazus, apzinātus un neapzinātus, kuri ir mocījuši mūs gadiem ilgi vai kurus jau sen esam paspējuši aizmirst.