Nāves sodi

Iespējams, ka nāvessodu aizliegums ES ir ļoti būtisks elements, veidojot zvēra tēlu.

No vienas puses, tas ir signāls, kas iezīmē pilnīgu morālu liberalizāciju, pat sava veida visatļautību:

• nav nekā tik amorāla un noziedzīga, ko izdarot būtu jāsamaksā ar savu dzīvību;
  No otras puses
• tieši nāves soda atcelšana var kalpot par būtisku elementu varas pārejā no liberālas uz totalitāru.

Kā saprast šādu šķietami neloģisku un pretrunīgu apgalvojumu?

Paskaidrojumam šeit varētu derēt atgādinājums no vēstures – arī senajā jeb pirmajā Romas impērijā nāves sodi bija ierobežoti. Tos drīkstēja piespriest un izpildīt vienīgi Romas imperatora iecelti vietvalži, kā mēs to lasām arī evaņģēlijos (sk. Jņ.18:31). Tādējādi daudzās valstis, kas bija iekļautas Romas impērijā un veidoja tās provinces, bija būtiski ierobežotas savā suverenitātē.

Tas bija principiāls suverenitātes ierobežojums, jo “zobena vara” (Rom.13:1-7), kas īstenojas kā valdības spēja piespriest un izpildīt nāves sodu, ir vienmēr bijusi neatņemama suverenitātes un patiesa valstiskuma iezīme. Šādas pilnas suverenitātes iezīmes bija tikai pašai impēriskajai varai.

Iespējams, ka ES, uzspiežot savām dalībvalstīm nāvessoda aizliegumu, tādējādi reducē to valstiskumu un degradē tās līdz impērijas provinču līmenim, un sagatavo varas centralizāciju.

Ņemot vērā, ka sodu sistēma bez nāvessoda ir nepilnīga un sabiedrība bez tā nevar ilgstoši pastāvēt, atliek tikai gaidīt, kurā brīdī kādiem īpaši pilnvarotajiem ES komisāriem vai prokuratoriem tiks uzdots īstenot šo augstāko valsts varas izpausmi.

Šķiet, ka abas šīs lietas sakritīs – liberālisma gals un centralizētas augstākās varas izveidošanās. Abiem par zīmi tad kalpos nāvessoda atjaunošana ES līmenī.

Kad šis un vēl citi nepieciešamie sagatavošanas priekšdarbi būs veikti, tad arī būs īstais laiks “stingrāk pievilkt skrūves” visā impērijā. Tobrīd cilvēki jau būs pārpārēm atēdušies liberalizācijas augļus, noguruši no visas tās nejēdzības, kas grēka dēļ jau valda sabiedrībā, un ar sajūsmu sveiks “stingro roku”, kas šo “skrūvju pievilkšanu” īstenos.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.7(23)]