Ticība nenozīmē dzīvi bez ciešanām

“Un, ja taisnais tikko tiek izglābts, kur nonāks bezdievis un grēcinieks? Tātad lai arī tie, kas cieš pēc Dieva gribas, labu darot, nodod savas dvēseles uzticīgajam Radītājam.” [1.Pēt.4:18-19]

Šis pants ņemts no Salamana pamācībām 11:31 “Redzi, ja jau taisnīgajam virs zemes tā tiek atmaksāts, cik tad vēl vairāk bezdievim un grēciniekam!” To pašu šeit saka Pēteris.

Taisnais tik tikko tiek izglābs un tikai knapi tiek pestīts. Taisnais ir tas, kurš tic, un pat šajā ticībā viņš nav imūns un viņam jāstrādā, lai pastāvētu ticībā un viņš tiktu izglābts. Viņš iet caur uguni. Tad kā ir tam, kuram nav ticības?

Lai tie, kas cieš saskaņā ar Dieva gribu, uztic savas dvēseles uzticamajam Radītājam darot to, kas ir pareizs. Proti, tiem, kuriem Dievs uzlicis ciešanas, kuras viņi paši nav izsaukuši, jāuztic savas dvēseles Viņa gādībai. Viņiem jāturpina darīt tas, kas ir pareizi, neatkrist dēļ ciešanām, nodot sevi Radītājam, kurš ir uzticams.

Tas patiešām ir liels mierinājums. Dievs ir radījis tavu dvēseli bez tavas gādības un līdzdalības, kamēr tu vēl nebiji, tāpat Viņš var to pasargāt. Tāpēc uztici sevi Viņam, un dari to tā, ka to pavada labi darbi.