Nedabiskā pazemība

Meklējiet To Kungu, jūs visi nelaimīgie šai zemē, jūs, kas ievērojat Tā Kunga likumus; dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs Tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast! [Cef.2:3]

Kas ir pazemība? Saskaņā ar Bībeles mācību pazemība ir vēlme pazemoties un labprāt ieņemt pakārtotu stāvokli. Par pazemīgiem mēdza saukt “zemes rimtos un klusos ļaudis”, kas turējās pie Dieva svētās Bauslības.

Dieva vārds šos cilvēkus sauc par pazemīgiem, jo viņi bija atraduši savu īsto vietu attieksmē pret Dievu. Viņi bija sapratuši, ka paši ir niecīgi un bezpalīdzīgi un visās lietās atkarīgi no Dieva žēlastības, kas dāvāta Jēzus Kristus dēļ. Viņi bija sapratuši un noticējuši, ka Dievs ir debesīs, bet viņi uz zemes [Sal.māc.5:1]. Tādēļ šādi cilvēki labprāt pazemojas Dieva svētās Bauslības priekšā un meklē Viņa taisnību.

Neviens cilvēks pats no sevis nav pazemīgs, vismaz ne šī vārda bibliskajā nozīmē. Katram cilvēkam ir savs raksturs un iedzimtas īpašības: vieni ir draudzīgāki un atvērtāki par citiem. Turpretī pazemība, kas Dieva svētās gribas priekšā labprāt ir paklausīga un padevīga, nav dabiska un iedzimta. Pazemība nāk no jaunās piedzimšanas, un to spēj radīt vienīgi Dieva Svētais Gars.

Dieva vārds izsaka kādu zīmīgu pamudinājumu: pazemīgie lai meklē pazemību! Varētu domāt: ja reiz viņi ir pazemīgi, tad viņi tādi paliks arī turpmāk. Acīmredzot tā gluži nav, un pazemība mums jāmācās arvien no jauna.

Kā rīkojas Dievs, kad tu Viņam lūdz pazemību? Vai Viņš tev sūta maigu pazemības garu, kamēr tu guli? Nē, Viņš tavu lūgumu pilda citādi. Viņš sūta tev pazemojumu, liekot justies niecīgam, vājam un nepilnīgam, un tas nudien ir sāpīgi. Taču, ja šos pārbaudījumus tu pieņemsi pareizi, Tas Kungs tevi darīs pazemīgu.

Kamēr dzīvojam pasaulē, šo skolu mēs nekad nebūsim absolvējuši. Visu dzīvi mums būs jāseko Jēzum, kas mācījis: “Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm” [Mt.11:29].