Veikt nepieciešamo

Tā kā atbildīga rīcība nebarojas no ideoloģijas, bet gan no realitātes, tāpēc rīkoties var tikai šīs realitātes ietvaros.

Atbildība ir ierobežota kvantitatīvi un kvalitatīvi, tā ir tik pat liela kā būtība. Katrs šīs robežas pārkāpums ved pie katastrofas.

Nevis pārveidot pasauli pašos pamatos, bet konkrētajā vietā darīt praktiski nepieciešamo, skatoties uz realitāti, un darīt reāli – tāds ir uzdevums. Bet arī konkrētajā vietā atbildīga rīcība ne vienmēr var tūlīt veikt pēdējo, bet ir jāiet soli pa solim, un prasīt pēc iespējamā, un pēdējo soli un līdz ar to pēdējo atbildību likt kādā citā rokā.

Tā kā Dievs kļuva cilvēks, tāpēc atbildīgai rīcībai jānosver, jāspriež un jāvērtē cilvēciskā jomā, tāpēc tai arī nopietni jāapdomā rīcības sekas un jāskatās uz tuvāko nākotni.

Atbildīga rīcība nedrīkst būt akla, bet tā kā Dievs kļuva cilvēks, tad atbildīgai rīcībai, apzinoties savu lēmumu cilvēcīgumu, spriedumu par savu rīcību un arī tās sekas pilnībā jānodod Dievam.