Pāvils parāda sinagogas un Baznīcas atšķirību

Jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē, gavilē un sauc skaļi, kas necieti bērnu sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. [Gal.4:27]

Izmantojot šos pravieša Jesajas tēlainos vārdus, Pāvils parāda Hagares un Sāras atšķirību, tas ir, sinagogas un Baznīcas jeb Bauslības un Evaņģēlija atšķirību. Bauslība, auglīgās sievas – sinagogas vīrs, dzemdina daudz bērnu. Visos laikos cilvēki – ne tikai tie, kuriem nav īpaši zināšanu, bet arī pārlieku gudrie, jā pasi gudrākie un labākie ļaudis (tas ir, viss cilvēku dzimums atskaitos Baznīcas bērnus) – neredz un neatzīst nekādu citu, kur nu vēl labāku taisnību, kā Bauslības taisnību.

Turpretī brīvā Sāra, tas ir, patiesā Baznīca, šķiet neauglīga, jo māca Evaņģēliju, kas ir krusta Vārds, un tas nešķiet tik spožs kā mācība par Bauslību un darbiem, tādēļ ir maz mācekļu, kuri tai seko. Turklāt patiesajai Baznīcai tiek pārmests, ka tā aizliedzot labus darbus, padarot cilvēkus bezdarbīgus un laiskus, izraisot nemierus un ķecerības, tā ka Evaņģēlija sludināšana tiek uzskatīta par visu nelaimju cēloni. Tādēļ šķiet, ka Baznīca negūst nekādus panākumus un nepieaug – tā šķiet neauglības, pamestības un izmisuma pārņemta.

Taču – lai cik neauglīga tā izskatītos, būdama gluži bez Bauslības un darbiem, tomēr no Dieva Vārda un Kristus Gara, kas tiek dots ar Evaņģēliju, – tā Baznīca ieņem, dzemdē un uzaudzina.