Būt cilvēkam Dieva priekšā

Jēzū Kristū mēs ticam Dievam, kas kļuvis cilvēks, krustā sists un augšāmcēlies. Tajā, ka Dievs kļuva cilvēks mēs atzīstam Dieva mīlestību pret savu radību; Krustā sišanā Dieva tiesu pār visu miesu; Augšamcelšanā to, ka Dievs grib lai ir jauna pasaule. Nekas nebūtu nepareizāk, kā šīs trīs lietas atdalīt vienu no otras, jo… katrā no tās ir ieslēpts viss.

Tas ir tik neatbilstoši vienu daļu absolutizēt un tā nostādīt vienu otrai pretī cilvēkkļūšanas teoloģiju, krusta teoloģiju vai augšāmcelšanās teoloģiju, un tik pat nepareiza šī pieeja ir arī domājot par kristīgu dzīvi.

Kristīgā ētika, kas būtu balstīta vienīgi uz Dieva kļūšanu par cilvēku, viegli vestu pie kompromisiem, vienīgi krustā vai uz augšāmcelšanos balstīta ētika novestu pie radikālisma un sapņošanas.

Tikai vienība atbrīvo no pretrunām.

…Jēzus Kristus, cilvēks, tas nozīmē – Dievs ienāk radītajā realitātē, ka mums Dieva priekšā jābūt cilvēkiem un mēs tādi varam būt.

…Jēzus Kristus, krustā sistais. Tas nozīmē, ka Dievs izsaka pēdējo spriedumu par kritušo radību.

… Jēzus Kristus, augšāmcēlies. Tas nozīmē ka Dievs savā mīlestībā un visvarenībā iznīcina nāvi un dāvā dzīvību jaunai radībai, dāvina jaunu dzīvību.