Ieskaties

33 komentāri par “Harizmātisma drudzis luterismā [1-Iekāre]

  1. sveiciens aleksandram bitem no normunda.es lepojos ar harizmatisko atjaunotni un iesaku visiem sis narkotikas.

  2. kad vecāki ļauj muļķa bērniem izvēlēties, kur tērēt savu pusdiennaudu – vai maxāt par pusdienām skolas virtuvē vai pirkt bulkas un čipšus, tad 97% izvēlēsies otro variantu, ļaus bankrotēt pavāriem, zelt kārumtirgotājiem un zobtehniķiem…
    līdzīgi notiek izvēloties haryku kārumus;)
    un tad vēl vientiesīgi nejēgas brīnās, kapēc “pavāri” neieredz bērnu maitātājus ledeņu tirgotājus :[

  3. jus gribat pieradit,ka labs faktiski ir slikts.tagad jus sudzaties,ka cilveki kaut ka jums tomer netic.pareizi jesaja ir sacijis,ka lasts par to,kas labu sauc par sliktu.nu neizvelesies cilveki jusu sauso baribu.tie nav haryku karumi,bet gan Kunga Jezus Kristus Gars.tas,kas zaimo Kristus darbu,zaimo Kungu Kristu pasu.

  4. ja kas, Jesajam pieder vārdi – kāpēc jūs maxājat naudu par to kas NAV MAIZE!!!!!
    draugs N, jūs pats esat zem lāsta, jo miesīgu apdullināšanos ceļat augstāk par ticību raxstītam DV. rezultāts nebūs ilgi jāgaida he he

  5. ddauka,kads tad bus tas rezultats?…kaut ka nevar sagaidit to rezultatu.harizmatiska kustiba iet plasuma par spiti jusu pretestibai.jo vairak tai pretojas,jo vairak ta aug.
    puritan,vai tev no Dieva nav nemaz bail,ka tu tik briesmigi izsakies.Sveta Gara zaimosanai nav piedosanas.

  6. Es gan nesteigtos ar secinājumiem ne par ne pret harizmātiem. Ir vajadzīga dziļa teoloģiska un bibliska harimātu un pentakostu mācības un prakses analīze, kā tas vēsturē noticis ar jebkuru jaunu kustību. Manuprāt grūti pateikt melns vai balts, jo nenoliedzami – ja tev harizmāts sacīs Jēzus vārdā topi Gara pilns un sāksi runāt mēlēs, tad pavisam noteikti tas ir no DIeva. Tā ka runa nav par brīnumiem kā tādiem, jo tikpat labi var pateikt par jebkuru konfesiju – reliģija ir opijs tautai, var piešūt arī luterāņiem daudz ko nekaunīgi sagrozot faktus.

    Mēs varam runāt tikai par konkrētām lietām, nevis vispārīgi, jo citādi nolīdzinam līdz ar zemi apustuļu laika draudzi, kurā Svētais Gars izpaudās visai ekstraordināri. UN šīs konkrētās lietas būtum

    mācība par taisnošanu un jaunpiedzimšanu
    kristība, bērnu kristība, kristības ārējā forma, kristības būtība
    svētdarīšana, Svētā Gara darbība kristiešu dzīvē
    mācība par Svētā Gara dāvanām
    svētā vakarēdiena izpratne
    absolūcijas jeb atslēgu varas nozīme
    liturģija un dievkalpojuma kārtība

    Normāli nevajadzētu būt strīdiem par brīnumiem un zīmēm – kāda starpība, ja vien tie nāk no Dieva, tad kaut uguns no debesīm.
    Patiesībā strīdam jābūt tikai un vienīgi par mācību, nekas cits nedrīkst aizēnot patiesību – nekāda baznīcpolitika, organizācijas metodes, plāni, ambīcijas, nekas, kā vien tikai mācība jeb Dieva vārds

  7. Un tādi argumenti, kā – iet plašumā, neder, jo nekur bībelē nav citas patiesas draudzes pazīmes, kā vien DIeva vārds. Plašumā iet visvisādas kustības, kurš skaļāk bļauj un uztaisa pievilcīgāku reklāmu, tam vairāk piekritēju, bet patiesībā ir tā, ka maz ir to, kas var izturēt patiesu nastu, panest krustu, neviens jau negrib tā nopietni, visiem vajag šovu, piedzīvojumus, nweviens negrib smagi strādāt aklā ticībā ne skatīšanā, maz tādu kuriem ticība tik stipra, ka tai nevajag pieradījumus

  8. paldies,ingar, par sakarigu runu,jo maz tadu ir saja lapa.tiesam,iesana plasuma nav galvenais arguments,bet gan augli.esmu aizstavejis luteranus pentakostu vide un otradi.ari harizmati dazreiz sevi verte augstak par citiem.tie nav svetie,bet tadi pasi cilveki ar nepilnibam,bet tapec tie nav jaapsudz saistiba ar velnu.zinu,ka vairaki luteranu macitaji runa meles,un tas sodien ir atlauts,kaut ari pirms 15 gadiem tie butu izslegti no baznicas.

  9. :D:D:D
    būs gan analīze, gan “augļu” apraksts
    viss jums būs
    – – –
    nāciet tik un lasiet
    cauri pirmdienām
    :)

  10. Kā jau teicu – galvenais ir Dieva vārds. vasarsvētku kustība iet plašumā lielās aktivitātes dēļ, luterāņi ir tādi kūtri, jo atkal velk atpakaļ tas, no kā Luters tā centās atbrīvoties – tradīciju verdzība. Tomēr no otras puses – nekas neattaisno vasarsvētku kustības bieži nevērīgo attieksmi pret sakramentiem un mācību.

    Lai labāk izprastu, palasīju grāmatu “Azusas iela”. Nu lūk un tās autors Frenks aktīvi cīnījās ar negatīvajām tendencēm šajā kustībā, taču panākumi visai īslaicīgi un nestabili – kur bij problēma? Problēma iekš tā, ka daudzi sāka simulēt, sapulces kļuva nenopietnas, vairāk tika meklēti garīgi piedzīvojumi un pavisam tikai aizmirsts vārds – lasīšana, sludināšana, mācīšana pārrunāšana. Es šo cilvēku tā īsti nesaprotu – viņš pats tik aktīvi uzstājās pret šādu DIeva meklēšanu savās sajūtās, bet tajā pašā laikā arī cīnījās pret jebkādu organizētu kārtību, kas paredzētu arī laiku DIeva vārdam, par sakramentiem vispār nerunājot – tos pēc viņa tekstiem spriežot viņš pat draudzē nepieminēja.

    Ja pārlasam apustuļu darbus un vēstules, tad pavisam noteikti redzēsim, ka nebij tā, ka visu laiku tikai lūdza un nemaz nesludināja, tāpat arī lieoja sakramentus un Jēzus doto atslēgu varu.

    Būtībā Frenka domu gājiens ir pareizs, taču tiklīdz jau viņš pietuvojas patiesībai, tā uzrezi kā vienādpola magnēts atlec no kārtības ieviešanas sapulcēs. Kāda jēga, ja visi vienkārši grimst transā un aizņemti ar sevi? vai tad to nevar darīt mājās vai arī atvēlēt šāda veida sapulcēm citu laiku? vai var atmest Dieva vārda sludināšanu un sakramentus draudzes sapulcēs? Priekš tam tad arī ir lūgšanu vakari, slavēšanas pasākumi, bet jābūt ir laikam, kad mēs esam klusi un DIevs runā caur mācītāju.

    Došu piemēru – Frenks apgalvo, ka tajā brīdī, kad viņiem ir šī mistiskā “Dieva klātbūtne” tad ir traucējoša sludināšana, dziesmu dziedāšana, sakramentu lietošana, taču kādēļ tad Jēzus sacīja par vakarēdienu – dzeriet un ēdied, par kristību un mācīšanu – to dariet, par atslēgu varas lietošanu – to dariet. Jēzus nesacīja – kad noturiet savas sapulces tad gaidiet, kad Dievs spontāni sāks darboties, jo VIņš jau darbojas visu laiku, neatkarīgi kur mēs atrodamies – Sava vārda klātbūtnes dēļ, kā ir rakstīts – tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī

    Un arī – kur divi vai trīs būs sapulcējušies Manā Vārdā, tur es būšu viņu vidū. Tad sakiet lūdzu – kā sludināšana, sakramenti un dziesmas var traucēt? Vai nav tā, ka klausoties Dieva vārdu mēs varam grimt apcerē un lūgšanā, Viņa klātbūtnē vēl efektīvāk nekā vienkārši gaidot spontānu atklāsmi? Vai tad luterāņu dievkalpojumā mēs gaidam uz mācītāju? ne taču, bet gan uz Dieva vārdu, uz Viņa klātbūtni caur to un caur sakramentiem. Ja nu piepilda sapulces ar lūgšanām – un liecina, ka Dieva klātbūtne bij spēcīga, tad cik gan vairāk, kad sapulces piepildītas ar Dieva vārdu un Viņa iestādījumu lietošanu.

    Tā ka es domāju ka Frenkam nav par ko uztraukties, jo mēs pastāvam apustuļu mācībā (Dieva vārds un sakramenti), sadraudzībā un lūgšanās – visi šie elementi ir ikvienā luterāņu sapulcē

  11. es reiz biju luteranu harizmatiskaja draudze oslo norvegija,kuru vada macitajs un teologijas profesors hansens.tur bija parasta luteranu liturgija,vards un svetais vakarediens.tomer dievkalpojuma beigas bija personiga aizlugsana,kuras laika cilveki runaja meles un pravietoja.speleja modernu muziku ar gitaram un bungam.viss izskatijas loti pieklajigi,bet taja pasa laika ari brivi un nepiespiesti.bija kartiba,bet bija ari briviba,kur Svetais Gars nav ieramets ceremoniju ramjos un var izpausties spontani.tomer visam ir savs laiks un vieta.es esmu par sadu dievkalpojumu.

  12. nu apmēram tāpat notiek arī Latvijā. Tiesa gan – mēlēs neesmu dzirdējis, ka runātu, taču pr to Pāvils teicis – ne visi runā mēlēs, tas tik no Dieva atkarīgs. Tomēr princips kā tāds – nebūt “svētdienas kristiešiem”, kuri tikai atsēž dievkalpojumu un pa mājām, tjipa – pienākums izpildīts. Labi ja pavadām to laiku pēc dievkalpojuma kopā ar ģimeni slavējot, lūdzot, lasot un mācot, bet ja vienkārši aizejam mājās un….viss, tad kaut kas nav kārtībā mūsu attiecībās ar Dievu. Tāpē ļoti daudz arī atkarīgs no mācītāja – vai viņš ir ieinteresēts savas draudzes izaugsmē. Labs mācītājs nebūs tāds, kas kā ceremonijmeistars noada dievkalpojumu un labi ja vēl kādu bībeles stundu un ar to arī viss beidzas. Mācītājam ir jārūpējas par draudzes iespējām stiprināties savstarpējā satiksmē un mīlestībā un kā tad savādāk, ja ne sadraudzībā neierobežojot to tikai viena dievkalpojuma ietvaros. To var kuplināt ar bībeles stundām, slavēšanu, lūgšanām, vienkāršu aprunāšanos un liecināšanu – ak cik ļoti ļoti mums kūtrajiem ziemeļniekiem patīk ieslēgties sevī un koncentrēties uz sevi, nezkāpēc esam pārāk aizņemti lai vienkārši pabūtu kopā ar brāļiem un māsām un ar Dievu

  13. nu gan ieskrējušies!
    1kārt, ja kādam ir jauztraucas par Gara zaimošanu, tad tie ir kungotāji, ļaunu garu izdzinēji utt. utjp.
    2kārt, lai atceramies demoniskās marxa mācības uzvaras gājienu pasaulē 100 gadu garumā, kad jūsmīgu normundu miljoni apdullinātiem prātiem, apgrieza viens otram rīkles revolucijas vārdā
    3kārt, liekam aiz auss, ka no dzīvošanas pa mākoņiem nav pasargāts neviens, pat ne dd un talyc ne ;)

  14. roberto,tev tas bildes butu jasamaina vietam.tad ta butu patiesa aina.jums jau loti gribetos,bet jus jau pasi teicat,ka ar harizmatisko kustibu viss ir ok.ta vienkarsi izplatas.

  15. bus jau labi,roberto.galvenais,ka tev tur nenonakt.turies pie savas “patiesibas”.

  16. patiesība ir tikai viena, Pilāt…
    relatīvistiem , tādiem, kā normuds
    katram sava patiesībiņa

  17. katram sava,katram sava,talyc.turies pie savas,es turesos pie savejas.tad jau gala redzesim,kuram bija taisniba.

  18. man jau domaat, ka taalja paarstaaveetaa sekte ir taada pati “katram sava patiesībiņa” kaa vinja pulgotaas…

  19. to pashu bildi (05.03.2008 08:54) mieriigi var attiecinaat arii uz roberta paarstaaveeto sekti… melots nebuus…

  20. Normund paspriedīsim neatkarīgi no konfesionālās piederības, tīri pēc prakses un mācības.

    Kamēr sajūsma un dedzība rodas no Dieva Vārda un Svētā Gara darbības, kamēr esam mierā pat tad, ja nav tā “fīlinga”, jo Dievs darbojas neatkarīgi no tā, tikmēr viss ir kārtībā

    Bet godīgi jāsaka – pēc grāmatas “Azusas iela” secināju, ka lielākā daļa mūsdienu pentakostu un harizmātu draudzes ir atkritēji no sākotnējās domas. Šie pirmie pentakosti tieši nosodīja visu to, kas notiek gandrīz visās pasaules harizmātu draudzēs – virspusēja jūsmošana, tāda aizņemtība pašam ar sevi un grimšana hipnotiskā transā, ka aizmirst Jēzu Kristu, aizmirst Dieva vārdu. Un, lai gan autors uzsvēra strauju atgriezto cilvēku skaita pieaugumu kā Svētā Gara darbības pazīmi, tomēr tajās draudzēs, kuras grima šādā virspusējībā viņš saskatīja atkrišanu, lai gan tā arī tika visai kupli apmeklētas.

    Redz, ir tā – ja cilvēks nāk uz draudzi Svētā Gara skubināts, meklē un atrod Jēzu, tad viņš arī turēsies tur, kur Jēzus klātbūtne patiesi ir pilnīga, bet ja cilvēkam Jēzus meklēšana ir sekundāra, tad viņš paliks jebkur, kur kaut kas interesants notiek. Un patiesībā neviens no tiem, kam Jēzus ir sekundārs, to nemaz neapzinās, jo ārēji jau tas nav redzams.

    Tas ka pentaksoti aktīvi evaņģelizē ir apsveicami – Dievam, ne cilvēkiem. Bet ir tā, ka bieži vien baidoties no krišanas atpakaļ katolisma jūgā, noārdam visu – nezāli kopā ar labību, paliekam pliki un tukši, un loģiski, ka jāmeklē tač ar ko šo tukšumu piepildīt. Ir labi, ja attopamies un ieviešam atmestās pareiZās lietas – sakramentus un Dieva vārdu. Taču bieži vien ir tā, ka baidamies no cietas baribas, tā ari paliekam garīgu bērnu līmenī un turpinam dzert pienu. Jautājums – cik ilgi? cik ilgi vēl būsim nenobrieduši? cik ilgi nespēsim atbrīvoties no bērnišķīgas jūsmošanas sindroma – prieka par brīnumiem un nobriest savā atziņā par atieso prieku – saviem vārdiem debesīs?

    Ir jau forši patusēt Jēzus vārdā, bet vai nevēlamies iet dziļāk par vienkāršu “ietusēšanu”? Tik tiešām cik esmu paklausījies – Ledjajeva sprediķi visā visumā varbūt nav slikti, tomēr tie kaut kā paliek bērna līmenī un šī negatīvā tendence ieaug arī citās konfesijās. Tie, kas ir nenobrieduši un dzer pienu, nosoda nobriedušus vīrus un sievas saukādami viņus par mirušiem kristiešiem, melnsvārčiem, demagogiem, jo lūk pārāk sarežģīti runā, pārāk nopietni, pārāk dziļa atziņa nāk no viņiem.

    Manuprāt, kad bībelē ir runa par ģeķīgu sludināšanu, par kļūšanu kā bērniem, ir runa par to, kā tas izskatās pasaules acīs – jā mēs kļūstam lūzeri, neprašas un mazi nezinoši, nevarīgi bērni ļaunās lietās – mēs tās vairs nepieprotam, nezinam, nevaram tik labi kā agrāk, bet mums jākļūst nobriedušiem Labajā, Svētajā Garā.

    Un vai tad tā nav nenobriedušas draudzes pazīme, ja tiek izkropļots Dieva vārds?

  21. ingar.tu esi patiesibas mekletajs un tas,kas mekle,noteikti ari atrod.isteniba Kristus draudze ir viena.Vins nav paredzejis,ka mes karojam sava starpa.es esmu macijies saskatit it ka “draudzi draudzee”,vai Kristus darbu visas draudzes un konfesijas.kaut oficiali esmu luteranis,man ir draugi jaunaja paaudze un katolos.nesen lasiju par katolu svetajiem.pie viniem notikusi tadi brinumi,kas parspej tos,kas notikusi pie pentakostiem.katoli tic brinumiem un viena zina ir harizmatiskaki par dazu labu harizmatu.galvenais nav kasketies un meklet “vainas”.tadas ir visiem.galvenais ir saskatit Dieva darbu visas konfesijas.katra konfesija ir nepilniga,bet Dievs tur tomer ir atrodams.

  22. jā, jā, Normund
    taču nevis Dievs ir atrodams katrā konfesijā
    kur vien Dieva Svētie Raksti top lietoti
    bet ticīgie tur ir atrodami
    un pat sektās
    – – –
    un tas ir nevis pateicoties
    bet par spīti visai viņu
    sludināšanai

  23. Nu padalisos ar savu pieredzi.
    Nu saksim ar to ka esmu grecinieks un vieniga ceriba man ir Kristus. Bija laiks kad es biju nomocijies cinoties ar greku… Mana izpratne tas greks bija smags, jo darot sis lietas, es nodariju lielu kaitejumu gan savam garam un miesai. Es ilgstosi saucu pec palidzibas, cik reizes negaju uz privato bikti, bet rezultats bija nekads… Ta pagaja gadi un si gada sakuma man bija viena diena kura pec cilveka skatijuma, man vajadzeja but mirusam, bet Dievam bija cits plans, vins mani uzmodinaja un deva iespeju man dzivot un piepildit Vina gribu… Un ta nu tas di4enas vakara pie mums uz musu draudzes maju atbrauca cilveks kuru es personigi loti cienu, gribu teikt ka sis cilveks bija liela autoritate. Nu un vina klatbutne man kluva neizsakami baisi, bet tikai velak es sapratu kapec bija bail. Nu un pienaca bridis kuru nekadi nevaru atcereties, jo es atsledzos, tikai pec tam man tos notikumus atstastija – bija ta ka es saku ka brismonis rukt un izdvest nez kadas skanas, bet trakakais bija tas ka es esot gribejis visiem kas man bija apkart, brukt virsu, piekaut… Bet kada bridi es esot parverties par berninu ar svetlaimigu sejas izteiksmi… Es atnacu pie savas sajegas un izjutu tadu vieglumu un mieru, kads man nav bijis nekad dzive… Kas notika? Lausu jums izdomat pasiem,bet daudz kas ir mainijies mana dzivite….

Atbildēt