Trešā svētdienā pēc Zvaigznes dienas
Un, kad Viņš no kalna nokāpa, daudz ļaužu Viņam sekoja. Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Un Viņš, roku izstiepis, to aizskāra un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūdaļ tas tapa šķīsts no savas spitālības. Un Jēzus uz to saka: “Pielūko, ka tu to nevienam nesaki, bet noej un rādies priesterim un upurē to dāvanu, ko Mozus pavēlējis, tiem par liecību.” Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. Bet Valstības bērni būs izstumti galējā tumsībā: tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.” Un Jēzus sacīja virsniekam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis.” Un viņa kalps tapa vesels tanī pašā stundā. [Mt.8:1-13]
Mīļie draugi! Šis nolasītais evaņģēlijs attiecas uz to katehisma [kristīgās mācības bērniem] daļu, kur Dievs saka: „Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešajam un ceturtajam augumam tiem, kas mani ienīst. Jo dzirdam, ka divi neveseli vīri meklē īstenā ārsta, Jēzus Kristus, palīdzību. Viens ar spitālību kā sijāt apsijāts, bet otrs ar melmeņu sērgu apgrūtināts. Sīraks saka: „Kas pret savu radītāju grēko, tam jākrīt [jānonāk] ārsta rokās.” Kad nu šie vīri meklē dziedinātāju, lai taptu veseli, tad saprotam, ka tie ir grēkojuši pret savu radītāju. Itin kā Dievs draud sodīt visus, kas pārkāpj Viņa baušļus. Tāpēc mums jābīstas no Viņa dusmām, un nevajag grēkot pret Dieva desmit baušļiem, bet Dievu no sirds jāpielūdz, ka Viņš dotu mums dienišķo maizi, tas ir, veselību, ka mēs varētu ar Dieva spēku mūsu dienišķo maizi nopelnīt.
Tagad mēs no evaņģēlija pārdomāsim:
Divus lielos brīnuma darbus, ko Jēzus Kristus paveica neveselajiem.
Mīļie draugi! Par pirmo brīnumu evaņģēlists Matejs saka: „Tad Jēzus no kalna nokāpa,” kur Viņš bija mācījis ļaudis, kā tiem jāsaprot bauslības vārdi, „redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.”
Šis nabaga cilvēks jau ir no Kristus dzirdējis, ka Viņam ir dievišķs spēks, un ka Viņš ir lēnīgs Kungs, kas palīdz ikvienam, kurš Viņu piesauc. Tāpēc viņš tic, ka Kristus viņa lūgšanu paklausīs, un viņām palīdzēs. Viņš lūdz: „Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Ja tu gribi, viņš saka. Ka tu vari mani šķīstīt, tam es stipri ticu, bet ja tu gribi, tad arī veselība būs par labu manai dvēselei, un es vesels būdams dzīvošu Tev par godu, to zini Tu viens. Ja Tu to redzi un saproti, tad lūdzu es no sirds dziļumiem, lai gribi mani šķīstīt no manas spitālības.
Mācieties arī jūs tā pielūgt Dievu, mani draugi. Kad jūs no Dieva gribat lūgt laicīgas lietas, veselību, mieru, mantu, tad pēc Viņa prāta lūdziet: „Ja Tu gribi, ja tu, ak, Dievs, gribi, tad dod man šo, dod man to.” Un nerakstiet Dievam priekšā, kā un kurā laikā Viņam jums būs palīdzēt. Tā pats Dieva Dēls Ģetzemanes dārzā lūdza: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā TU gribi.” [Mt.26:39;42] Tādēļ arī mums Jēzus Kristus ir mācījis lūgt: „Mūsu Tēvs debesīs, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” [Mt.6:9-10]
Bet, kad mēs garīgas lietas – mūžīgo dzīvošanu un grēku piedošanu – gribam, tad mums droši jālūdz, un jāsaka, nevis: „Kungs, ja Tu gribi, tad dod man savu Vārdu, ja Tu gribi, tad dod man savu Svēto Garu, ja tu gribi, esi man žēlīgs, ja tu gribi, tad piedod man manus grēkus.” Tā nē, mans draugs, tā nē! Mums no sirds jāsaka:
Ticībai dod spīguļot,
Ar prieku manā sirdī,
Ka tajā varu zināt,
Ka Tu tik pārlieku labs,
Kad šķirās mana dvēselīt,
Tad lai tā Tavās rokās krīt,
Dod miesām dusēt kamēr nāks,
Tā diena, kad tās dzīvot sāks,
Dod prieka pilnu piecelšān,
Dieva tiesā aizstāvi man,
Un manu grēku nepiemin,
Dod man to Debess valstībiņ,
Ko Tu man esi apsolījs!
Dieva prāts ir pār visiem cilvēkiem, un Dievs grib, ka visi cilvēki tiek izglābti, un nāk pie patiesības atziņas, kā saka apustulis Pāvils: Viņš „grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” [1.Tim.4:2] „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” [Jņ.3:16] Tas ir Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku. [Jņ.1:29] Tagad Viņš aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. [Ap.d.17:30]
Kā Jēzus izturas pret lūdzošo spitālīgo vīru? Vai Viņam šī lūgšana patīk? Tas Kungs Jēzus ir mīlīgs un ļaujas atrasties lēnīgs [laipns]. Viņš tam neliek ilgi gaidīt, kā mēs cilvēki dažkārt darām. Viņš to nedzen projām no Sevis. Viņš izstiepj savu visuspēcīgo un žēlīgo roku, aizskar to, un dziedina, un tūdaļ vīrs top šķīsts no spitālības. Aizskaršana pati par sevi nepalīdzēja, bet palīdzēja Kunga Jēzus Kristus spēks, jo Jēzus Kristus ir ne vien patiess Cilvēks, bet arī patiess Dievs. Šis dievišķais spēks dod cilvēcībai spēku un varu, ka neveselais vienā mirklī tiek izglābts. Tāpēc Jēzus saka Savus visuspēcīgos vārdus: „Es gribu, topi šķīsts!”
Kā nu tas Kungs Jēzus šo spitālīgo vīru ir dziedinājis, tāpat Viņš šķīsta arī mūs no grēka spitālības. Grēki! Grēki dara mūs nešķīstus un nejaukus, „jebšu tu mazgātos ar sārmu un lietotu ziepju vai cik daudz, tavs noziegums tomēr kā netīrumu traips paliks Manā priekšā!” saka Dievs Tas Kungs. [Jer.2:22] No šīs sērgas mūs var šķīstīt vienīgi Kungs Jēzus Kristus, jo „nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” [Ap.d.4:12] Viņš, Kungs Jēzus, dziedina mūsu grēka spitālību, mūs aizskardams, Viņš ir pieņēmis mūsu miesu un asinis, un nācis no Debesīm! Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no Tā Kunga! [Ps.121:1] Jo Cilvēka Dēls ir atnācis atpestīt pazudušo. [Mt.18:11] Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. [1.Tim.1:15] Mūsu miesā Viņš ir grēku dēļ cietis, nomiris, apraksts, „mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts” [Rom.4:25] un uzkāpis Debesīs. Tur Viņš pie Tēva labās rokas aizbilst par mums un lūdz par mums.
Viņš aizskāra mūs ar Savu svēto Vārdu. Viņš ir sūtījis savus mācekļus [Mk.16:15], un arī šodien sūta savus kalpus mūs mācīt, un liek mums pasludināt Savu Vārdu. Tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic. [Rom.1:16]
Viņš aizskar mūs tad, kad mēs topam kristīti, ne vien ar tīru ūdeni, bet arī ar Jēzus Kristus sarkanajām asinīm, ar kuru mēs no mūsu grēku spitālības tiekam šķīstīti un mazgāti. Tāpēc mēs dziedam:
Šeit nav tīrs ūdens vien,
Bet Dieva Vārds ar ziņu,
Svētais Gars tos kopā sien,
Pats mazgā cilvēciņu!
Svētajā Kristībā mēs izlūdzamies labu sirdsapziņu Dievā. [1.Pēt.3:21] Svētajā Vakarēdienā Jēzus Kristus dod mums savu miesu [Lk.22:19], ko Viņš pie krusta koka mūsu dēļ ir nodevis, un savas asinis [1.Kor.11:24], ko Viņš mūsu dēļ ir izlējis. Tā Viņš mūs laipni un žēlīgi aizskar.
Viņš mūs aizskar uzlikdams mums savu roku. Jo viņš ne vien savu vārdu liek mums pasludināt, bet arī saviem kalpiem ir devis Debesu atslēgas, sacīdams: “Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.” [Jņ.20:22-23] Ko mācītāji Jēzus Vārdā, to piedod arī Dievs debesīs. Bez šādas aizskaršanas neviens cilvēks nevarēs debesīs nonākt [Red. – nevis sakramenta nesaņemšana pazudina, bet tā nicināšana. Cilvēks [Dieva vārda spēkā] var iemantot ticību arī uz vientuļas salas [atceroties vai lasot Dieva vārdu], bet tur viņš nevar saņemt sakramentus. Savukārt, citi, kas apzināti izvairās no sakramentiem, maldīgas izpratnes dēļ par tiem, vai citu iemeslu dēļ, ne ar ko nevar aizbildināties. Par šiem būs runāts nākamajā rindkopā.]
Bībelē mēs lasām par kādu augstu kungu, kas būdams spitālīgs, uzmeklēja Dieva kalpu pravieti Elīsu, meklēdams palīgu un glābiņu. Bet kad pravietis nedarīja tā, kā viņš gribēja, tad viņš apskaitās un dusmīgs gribēja doties prom. „Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: “Mans tēvs, ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to nedarītu? Vēl jo vairāk, kad viņš tev tikai ir sacījis: mazgājies, tad tu kļūsi šķīsts?”” [2.Ķēn.5:13] To pašu mēs varam sacīt par cilvēkiem, kas Dieva vārdu un Svēto Vakarēdienu apsmej, negrib iet uz dievkalpojumu un pie Dievgalda. Mans Draugs! Vai tas ir liels darbs, ko tev Dievs pavēl, lai tu šķīstītos no grēka spitālības? Vai tas tiešām ir liels [un grūts] darbs, kad Dievs tev saka: Mazgājies, šķīsties, ļauj mācītājam tev pasludināt grēku piedošanu, uzklausi mani vārdu, ej pie Dievgalda.
Tādas lietas tev jāpērk par naudu, bet par velti, par baltu velti, Dievs grib palīdzēt tavai dvēselei. Liels kauns un grēks mūsu ļaudīm, ka tie liek sevi piespiest, nāk pie Dieva vārda. Kurš nevesels cilvēks negribētu atkal kļūt vesels? Viņš atdotu visu, kas pie rokas, ja viņam tas varētu palīdzēt. Bet tu cilvēka bērns negribētu paklausīt, ja vērtu tikt izglābts no grēka spitālības? „Ja tu atgriezīsies pie Visuvarenā, tad tu varēsi tikt atkal uzcelts no jauna, ja tu attālināsi grēkus no savas telts. Tu Viņu lūgsi, un Viņš tevi paklausīs.” [Īj.20:23;27]
Tam mums ne vien jātic, bet arīdzan ar mūsu mēlēm jāizrunā, kā svētais apustulis Pāvils saka: „Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.” [Rom.10:9]
Un visu to, ko tu par savu Kungu Jēzu Kristu zini un tici, tā jāsaņem un jātic, ka tas tev nāk par labu, ko Jēzus Krists tavā labā dara. Tev jātic, ka Viņš tev var un grib palīdzēt. Turklāt nav vienkārši jāzina un jātic, ka Jēzus Kristus ir viens spēcīgs un visuvaldītājs Dievs, kas izdeldējis grēkus un izārdījis velna darbus, jo arī ļaunie gari tic un dreb. [Jēk.2:19] Bet tev jātic, ka Jēzus Kristus ir tevis dēļ cilvēks tapis, un pie krusta koka ļāvis sevi nokaut, tevis dēļ ticis aprakts [apbedīts], nobraucis ellē, augšāmcēlies no miroņiem, uzbraucis Debesīs, un sēž pie Dieva, visuvaldītāja Tēva, labās rokas, kur Viņš aizlūdz Tēvam par tevi, nabaga grēcinieku, lai Tas tev, no tīras tēvišķas, devīgas lēnprātības un žēlastības, piedotu tavus grēkus, un pastarā dienā tevi, un visus miroņus atkal uzmodinātu, un tev līdz ar visiem ticīgajiem Kristū Jēzū dāvātu mūžīgo dzīvošanu.
Kas nu tam tic, tas Jēzum Kristum patīk, un tiks uzņemts par Debesu valstības bērnu, un sēdēs Debesīs līdz ar Ābrahāmu, Īzkāku un Jēkabu. Tāpēc, ak cilvēk, nepievil pats sevi, bet no sirds tici!
Ak, Jēzu! Ak, pasteidzies!
Pacelies, atnāci!
Ak, Mūsu Saule! Beidzies,
Pie mums, ak, atskrieni,
Ak, beidzi mūsu mokas,
Ak Jēzu, rādi Sevi!
Mēs ceļam galvas, rokas,
Un sirdis vien uz Tev!
Āmen!
ak vai
Man iekrita sirdī šie vārdi:
Grēki dara mūs nešķīstus un nejaukus,
„jebšu tu mazgātos ar sārmu un lietotu ziepju vai cik daudz, tavs noziegums tomēr kā netīrumu traips paliks Manā priekšā!” saka Dievs Tas Kungs. [Jer.2:22]
No šīs sērgas mūs var šķīstīt vienīgi Kungs Jēzus Kristus, jo
„nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” [Ap.d.4:12]