Lai darām labus darbus

“Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.” [Mt.5:14-15]

Kā bija, kad mācekļi pirmoreiz dzirdēja šos Jēzus vārdus? Katrā ziņā šis brīdis bija neparasts. Iespējams, viņi skatījās viens uz otru un sprieda: ja reiz mēs, Jēzus sekotāji, esam gaismas nesēji, tad laikam pasaulē nav daudz gaismas!

Var gadīties, ka arī mēs spriežam līdzīgi.

Savā ziņā tā ir taisnība: pasaulē nav daudz patiesas un uzticamas gaismas. Pasaule mīt tumsā, kur grēks un ļaunums iet plašumā, un pasaules spīdums ir tikai maldugunis, kas cilvēkus ved postā un neceļos.

Vai tiešām mēs, kristieši, esam pasaules gaisma? Ko Jēzus ar šiem vārdiem gribēja pateikt?

Atbildot uz šiem jautājumiem, jāsaka divas būtiskas lietas. Vispirms Jēzus māca, ka cilvēki redzēs mūsu labos darbus un slavēs mūsu Tēvu debesīs. Gluži kā Jēzus gāja un darīja labu, tāpat arī mums, Viņa mācekļiem, jācenšas dzīvot tā, lai cilvēki ieraudzītu Viņa labestības atspulgu mūsu dzīvē.

Nē, protams, mēs netiekam glābti savu labo darbu dēļ. Mēs zinām, ka glābšana ir no žēlastības – no tīras žēlastības Jēzus nopelna dēļ. Taču mēs tiekam glābti ar mērķi, lai darām labus darbus, ko Dievs mums nolēmis un sagatavojis [Ef.2:8-10]. To Dieva bērniem nekad nevajadzētu aizmirst.

Bībele māca vēl citu būtisku patiesību. Apustulis Pāvils mudina Filipu draudzi, lai viņi “būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē, turēdami dzīvības vārdu ..” [Fil.2:15-16].

Dieva vārds ir gaisma, kas spīd tumsībā [2.Pēt.1:19], un šī gaisma ir mūsu vidū. Mums ir Dieva vārds Bībelē un Evaņģēlijs par Jēzu, kas nācis pasaulē glābt grēciniekus. Mēs esam Dieva vārda nesēji, un šis vārds ir mūsu liecība cilvēku priekšā.

Tā ir Kristus gaisma, kas mums uzticēta kā liela žēlastība un atbildība.