Pret visām cilvēku mācībām

“Ar to mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā.. vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.” [2.Pēt.1:19]

Pēteris saka: mums ir tāds praviešu vārds, kas pats par sevi ir stiprs; raugieties tikai, lai tas būtu stiprs arī jūsos! “..un jūs darāt labi, to vērā ņemdami..” Tas ir, it kā apustulis gribētu sacīt: būs nepieciešams, lai jūs stingri turētos pie šī vārda. Jo ar Evaņģēliju ir tā, itin kā cilvēks atrastos kādā namā pilnīgā tumsā. Tad ir jāiededz svece, lai varētu redzēt arī līdz rīta gaismai.

Tā Evaņģēlijs atspīd pašā nakts tumsā. Visu cilvēku prāti ir tumsības un maldu pārņemti. Pasaule nav nekas cits kā tumsības valstība. Šajā tumsībā Dievs ir iededzis gaismu, proti, Evaņģēliju, lai mēs varētu redzēt un dzīvot, kamēr vēl esam uz zemes, līdz atausīs rīta gaisma un sāksies diena.

Šie vārdi spēcīgi vēršas pret visām cilvēku mācībām. Jo, tā kā Dieva vārds ir gaisma, kas spīd tumšā vietā, tad ir skaidrs, ka viss pārējais ir tumsība.

Tādēļ nepievērs uzmanību tam, cik saprātīgi ir ļaudis, kuri māca kādas citas lietas, cik lielas un varenas viņi šīs savas domas iztēlo. Kur nejūti Dieva vārdu, tur tev nav iemesla šaubīties, ka tā ir tikai tumsība.

Tādēļ tie, kas negrib pieņemt gaismu, ir spiesti palikt tumsībā un aklumā, jo gaisma mums māca visu, kas ir jāzina un kas vajadzīgs mūsu pestīšanai. Pasaule ar visu savu gudrību un prātu to nevar zināt. Šī gaisma mums jāglabā un pie tās jāturas līdz pastarai dienai.