Bumbotājiem

Svētos Rakstus mēs varētu salīdzināt ar tuksneša sauli, kas paceļoties no rīta sāk mūs apspīdēt, un līdz pusdienas laikam tā paceļas tieši virs mūsu galvas tā, ka ēna ir pilnībā pazudusi. Un tad mēs ieraugām to, ko Dievs mums grib atklāt. Tādēļ mums arvien jāatrodas šīs saules staros, lai nekļūtu pašgudri un nenomaldītos.

Šodienai ir izvēlēts 19.pants no Lūkas evaņģēlija 21.nodaļas “ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!”

Par ko gan Kristus saka šos vārdus? Pavisam droši tas nav par strītbolu. Bet sacensības var izmantot par labu piemēru. To darīja arī apustulis Pāvils sakot: “kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.” [1.Kor.9:25]

Tātad mēs tiekam aicināti būt aktīvi un līdzdalīgi savā glābšanā un ceļā uz dzīvību līdzīgi kā sportists, kurš pašaizliedzīgi tuvojas mērķim. [Jūd.20-21]

Ko gan mēs varētu paveikt savas glābšanas labā? Mums taču nav jāmirst pie krusta par saviem grēkiem. To ir paveicis Jēzus. Arī mūsu ikdienas dzīvē Jēzus ir arvien klāt, īpaši kad mums ir bēdas, kad esam sastrīdējušies, vai apvainojušies, vai pievilti un pēc tam meklējam izlīgumu un mieru. Vēl vairāk, Jēzus ar mums ir kopā pat tad, ka to nevēlamies. Arī tā gadās. Viņš redz un zin visu, neatkarīgi no tā vai to gribam vai nē. [Ebr.3:12-14] Tāpēc arī Viņš prot mums palīdzēt un mūs audzināt.

Līdz ar to mūsu līdzdalība nav dzīvības izcīnīšana, bet izturība, kad paliekam uzticīgi Dieva apsolītajam un neļaujam atņemt to, ko Dievs ir dāvājis, proti mūžīgo dzīvību. [Jūd.24] To var nosaukt par cīņu, kurā mēs nevis iekarojam, bet atvairām (miesas, velna, pasaules) uzbrukumus. Tomēr to nepaveicam mēs paši, bet ar Dieva dāvātiem ieročiem un ar Dieva palīdzību. [Ef.6:13-18]

Tātad gan mūžīgā dzīvība, gan izturība ir Dieva dāvanas. Lai Dievs mums dāvā šādu izturību ikdienas un mēs visi reiz iemantotu dzīvību, to dzīvību, kuras dēļ Jēzus mira pie krusta Golgātā.