Skip to content
5. decembris, 2025
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

80. Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?

  • Sākums
  • Dievs iestādījis publisko kalpošanas amatu
  • e-raksti

Dievs iestādījis publisko kalpošanas amatu

Dr. Dž. Teodors Millers
Noklausies šo e-publikāciju

Publiskais kalpošanas amats ir dievišķs iestādījums.


Kā mēs jau norādījām, to pierāda:

  • Svēto apustuļu prakse (Ap.d.14:23) un viņu norādījums pēctečiem iecelt (ordinēt) vecajos jeb bīskapus (Tit.1:5), tā ka visās vietās, kurās tika dibinātas vietējās draudzes, tika arī iecelti mācītāji (presbiteri, bīskapi; Ap.d.20:17-18; Tit.1:5).
  • Mācītāju personīgo īpašību apraksts (1.Pēt.5:3; 1.Tim.3:2-7).
  • Viņu funkciju un pienākumu apraksta (Tit.1:9-11; 1.Tim.3:5; Ap.d.20:28-21; 1.Pēt.5:1 un turpm.; Ebr.13:17, utt.).
  • Rakstos vērojamais iedalījums vecajos jeb bīskapos un pārējos ticīgajos (1.Kor.12:28-29).
  • Uzmanība un cieņa, kāda tiek izrādīta tiem, kuri oficiāli māca Dieva vārdu (Ebr.13:7; 1.Kor.4:1).

Mēs to atkārtojam tādēļ, lai to pastiprināti uzsvērtu, jo šī mācība, kura ir tik skaidri izklāstīta Rakstos un kuru tik nepārprotami māca mūsu luteriskie dogmatiķi, ir tikusi noliegta arī pašā luteriskajā baznīcā.

Daži, piemēram, Hoflings, ir apgalvojuši, ka kalpošanas amats tā pašreizējā formā ir pašu cilvēku radīts iestādījums jeb “vēsturiskas attīstības” rezultāts. Viņi uzskata, ka vecajo nozīmēšana baznīcā (Apd.14:23; Tit.1:5 un turpm.) ir tikai īslaicīgas vai vietēja nozīmes pasākums, jo bīskapi jeb prezbiteri tā laika baznīcā bija nepieciešami vienīgi sakarā ar toreizējo situāciju.

Uz šādu argumentāciju mēs atbildam, ka pats teksts nekādi neliecina par šādiem iespējamiem ierobežojumiem. Gluži otrādi, vecajie jeb bīskapi tika iecelti par dažādu baznīcu vadītājiem tādēļ, ka pats Dievs vēlējās, lai vecajie jeb bīskapi (mācītāji) “sargātu paši sevi un Dieva draudzi” (Ap.d.20:28-31); “ir labi priekšnieki, [..] darbojas sludināšanā un mācīšanā” (1.Tim.5:17); “kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki Tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca” (1.Tes.5:12-13); “[būtu] nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība” (Ebr.13:17), utt..

Tādēļ vietēju draudžu dibināšana un publiska kalpošanas amata ieviešana kristiešiem nav izvēles jautājums, bet gan viņu pienākums, jo to ir iestādījis un pavēlējis Kristus. Tā mācīja arī Dr.Valters:

“Kalpošanas amats jeb mācītāja amats nav cilvēku iestādījums, >bet gan paša Dieva iestādīts amats”.

Apoloģija pilnīgā harmonijā ar Rakstiem saka:

“Vārda kalpošanai ir Dieva pavēle.”

Tiesa, Hoflings un viņa domu biedri atzina, ka kalpošanas amats ir Dieva iestādījums un pavēle  tādā ziņā, ka viss “saprātīgais,” “labais” un “morāli nepieciešamais” varētu tikt dēvēts par dievišķu iestādījumu (1.Kor.14:40). Taču viņš noliedza, ka kalpošanas amata pamats būtu Dieva pavēle jeb norādījums, jo tā pamatā esot vienīgi “iekšēja nepieciešamība”. Tādēļ viņš noliedza arī tos secinājumus, kurus mūsu luteriskie dogmatiķi ir pamatoti izdarījuši no tādām Rakstu vietām kā Ap.d.14:23; Tit.1:5 utt..

Taču Hoflinga argumenti nebalstās kādās skaidrās Rakstu vietās, bet gan nepamatotos secinājumos, ka, ja kalpošanas amats tiek uzskatīts par dievišķi pavēlētu iestādījumu, tad no Vecās Derības uz Jauno tiek pārnests legālisma jeb ceremoniālisma elements, bet Jaunā Derība nav baušļu un likumu, bet gan kristīgās brīvības derība (Gal.5:1-7), tādēļ tajā nav vietas legālisma elementiem.

Taču šis arguments atspēko pats sevi, jo pierāda pārāk daudz. Ja tam konsekventi seko, tad var atspēkot jebkurus Jaunās Derības dievišķos iestādījumus un kristiešiem nevar pavēlēt nedz kristīt, nedz svinēt Svēto Vakarēdienu, nedz sludināt Evaņģēliju, nedz tiekties pēc svētas dzīves un tā joprojām. Šādā gadījumā par Jaunās Derības baznīcas vienīgo alternatīvu kļūtu antinomiānisms.

Hoflinga un viņa sekotāju pamatā bija viņu oponēšana prokatoliski noskaņotajiem luterāņiem (Munhmeijers, Loe, Klīfots, Vilmārs u.c.), kuri apgalvoja, ka kalpošanas amats ir dievišķs iestādījums tādēļ, ka apustuļi to ar ordinācijas rituāla starpniecību ir tiešā veidā kā garīgu kārtu nodevuši saviem pēctečiem.

Tādējādi, Hoflinga oponentu atspoguļotā mācība par kalpošanas amata dievišķo iestādījumu patiesībā bija luteriskās mācības karikatūra. Turklāt, viņu mācītais radīja iespaidu, ka žēlastības līdzekļi ir patiesi iedarbīgi vienīgi tad, ja tos pārvalda kāds, kurš saņēmis savu amatu tieši no apustuļiem (sal. ar katolicismu, [anglikānismu,] episkopālismu: apustuliskā sukcesija).

Hoflings pamatoti noraidīja katoļu mācību, taču, no otras puses, maldījās, noraidot publiskā kalpošanas amata Dieva pavēli. Lai atspēkotu Loes mācību par kalpošanas amata tiešo dievišķo iestādījumu, viņš uzskatīja par nepieciešamu noraidīt arī tā netiešo dievišķo iestādījumu jeb faktu, ka, saskaņā ar Dieva iestādījumu un pavēli, kristiešiem ir jānodod aicinātu un ordinētu mācītāju rokās atslēgu amata publiska pārvaldīšana.

Šajā kontraversē tādi teologi kā, piemēram, Štrobels pariezi norādīja, ka ikviena kristīta kristieša kā garīga priestera dievišķās tiesības [atsevišķos gadījumos pat obligāts pienākums] ir sludināt savam tuvākajam Dieva vārdu, pārvaldīt sakramentus, piedot grēkus, uzlikt rokas utt., bet ka šīs tiesības ir jāizmanto vienīgi nepieciešamības gadījumā, saskaņā ar Dieva iedibināto kārtību, kura Viņam ir patīkama; pretējā gadījumā viņam ir jāizmanto mācītājs, kuru ar draudzes starpniecību ir aicinājis Kristus. Kristīgām draudzēm ir jāņem vērā tas, ka viņas nedrīkst atsacīties no garīgā amata (kalpošanas amata), kuru nodibinājis Kristus, un nedrīkst arī pieļaut, ka to pārņemtu savā varā negudrs pūlis vai laicīgi, vai garīgi tirāni, bet ka līdz pat Tā Kunga otrreizējai atnākšanai tas ir allaž jāuztic spējīgiem, uzticīgiem un dievbijīgiem vīriem. Jo būtu gaužām neloģiski secināt, ka:

“Visi tie, kuri nav saņēmuši garīgo amatu [kalpošanas amatu] tieši no Tā Kunga, bet gan no draudzes, ir to saņēmuši no cilvēkiem un, līdz ar to, ir cilvēku kalpi”.

Tēmas: apustuliskā sukcesija De Ministerio Ecclesiastico Karls F. V. Valters Kristīgā dogmatika mācība par kalpošanas amatu mandatum Dei Pfarramt prokatoliskie luterāņi

Continue Reading

« 22. psalms kā Mesijas ciešanu izskaidrojums
Kristus jūsos »
                       

Ieskaties

Čūska – dzīvnieks vai Sātans?
Deviņpadsmitais vakara priekšlasījums
Divpadsmitais vakara priekšlasījums
Gana amats - draudzes vadīšana

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Amats un draudze ir nešķirami vienoti Amats un draudze ir nešķirami vienoti
    • e-raksti

    Amats un draudze ir nešķirami vienoti

  • Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti
    • e-ziņas

    Atradums vēlreiz apliecina Bībeles vēsturisko precizitāti

  • Atvēlēt vietu Dievam Atvēlēt vietu Dievam
    • e-refleksijas

    Atvēlēt vietu Dievam

  • Jaunpiedzimšanas notikums Jaunpiedzimšanas notikums
    • e-refleksijas

    Jaunpiedzimšanas notikums

  • Nest vislielāko gaismu Nest vislielāko gaismu
    • e-video

    Nest vislielāko gaismu

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Ko nozīmē “vara”?
  • Kalpošanas amata definīcija
  • Kristīgas mīlestības kārta
  • Kristīgās kalpošanas amats
  • Karš kalpo mieram
  • Kas ir iestādījis Svētā Vakarēdiena sakramentu?
  • Laulības baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā?

Pēdējie komentāri

  • Janis Karklins: “grēcinieki..Labi, ja to saprotam”
  • gviclo: “Šīs pārdomas liek apdomāt to šauro un neredzamo robežu starp cilvēcīgo naidu un ambīcijām un starp dievišķo pavēli šķīsti sludināt.…”
  • e-firziķis: “Dzirdēju televīzijā dižputna Vanaga olas jaunizperētā arhivanckara čiepstēšanu, kas atgādināja repera Armanda parodēto gaišo misionāru draudzes garīgo skolotāju, kas pamatīgi…”
  • Janis Karklins: “Āmen!”
  • Roberto: “ņemot vērā paradigmu - jo mazāk zin, jo savās acīs gudrāks šķiet - tad visdrīzāk uzrastos daudz "gudro", kas zinātu…”

RSS e – POLEMIKA

  • Vai kremēt mirušo ir kristīga prakse?
  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Kāpēc "nomira" e-BAZNĪCAs forums?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Atkl.21:6
    Es iztvīkušam došu no dzīvības ūdens avota bez maksas.

ilustrētā baznīca

Austrumu gudrie ietur distanci

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Bībeles mācības studijas Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2025