Par mierinājumu grūtībās un patiesu sirdsmieru

Ak, laipnais Tēvs, visas cerības un mierinājuma Dievs! Dod visās grūtībās dzīvinošu prieku un patiesu sirdsapziņas mieru!

Daudz šaubu un nedrošības es jūtu savā sirdī. Bet Tavi mierinājumi arvien dvēseli priecē! [Ps.94:19] Visi mierinājumi, ko pasaule sniedz, ir tukši un veltīgi. Vienīgi Tevī mana dvēsele rod spēku un atbalstu! Daudz dažādu nelaimju nastu mani smagi nospiež. Bet Tavu vārdu mierinājums un iedrošinājums atvieglo.

Neviena lieta nespēj mani tik ļoti apbēdināt, ka nespētu Tu mani iepriecināt ar līksmības Garu. Nekādas grūtības nevar mani tik ļoti nospiest, ka nespētu Tava žēlastība ielīksmot manu sirdi!

Mani nospiež svelme un ciešanu versme, bet Tavu vārdu saldme ir man tīkama valgme.

No manām acīm plūst asaru straumes, bet Tavas gādīgās rokas tās nožāvē. [Atkl.7:17]

Kad asinsliecinieks Stefans tika akmeņiem nomētāts, Tu ļāvi viņam skatīt Savu mīlošo vaigu. [Ap.d.7:55-56] Kad posts un nelaimes apņem mani, Tu vēli Savā mierinājumā baudīt man prieku! Kad Tavu Dēlu milzīgas skumjas un nāves bailes pārņēma, Tu Savu eņģeli sūtīji par mierinātāju. [Lk.22:43] Kad sēras un bēdas apņem mani, Tu Savu Garu man sūti par atbalstu.

Bez Tava spēka balsta es brūku zem krusta nastas. Bez Tavas palīdzības mani zemē spiež smagas ciešanas.

Slāpē manī mīlestību uz pasauli un lietām! Tad nedz pasaules naids, nedz nepastāvība nesāpinās mani. Kas pieķeras ar savu sirdi pasaulei un lietām, tam nekad nebūs patiesa sirdsmiera, jo it viss, kas pasaulīgs, tas nemitīgi mainīgs. Bet kas nepieķeras neapdomīgi pasaules labumiem, to nemocīs pārlieku raizes, kad tie jāzaudē.

Ak, Dievs, iztukšo jel manu sirdi no pasaules mīlas un kārības, lai debesu Elīsa var piepildīt atraitnes trauku [2.Lku.4:3] ar Tavu debešķīgo iepriecas eļļu! Šis atraitnes trauks ir sirds, kuru pasaules mierinājums atstājis.

Visa pasaule lai tiek otrādi apvērsta, lai tā šķobās un ļogās, krīt šurpu un turpu! Tomēr Tu arvien paliec manas sirds patvērums, nekustīgais kalns un visdrošākā klints.

Vai vāja un nepilnīga radība spēs iztrūcināt manas sirds mieru? Šo nešaubīgo mieru esmu ieguvis Tevī. Tu – visa Kungs un Radītājs! Vai pasaules vētras un niknākās bangas spēs izkustināt manas sirds klinti? Šo klinti nešaubīgo esmu atradis Tevī. Tu – labums augstākais un nemainīgais!

Patiesi, miers Tavs ir augstāks par visu saprašanu [Fil.4:7], šis miers arī uzveiks visas bailes un šaubas. Šo sirds mieru no Tevis, ak, laipnīgais Tēvs, ar pazemīgām nopūtām es izlūdzos!

Āmen.