Grēka definīcija

Saskaņā ar Rakstiem, cilvēkam būtu pilnībā jāpakļaujas Dieva gribai, kā tas ir atklātas dievišķajā Likumā [Bauslībā]. Ikviena novirzīšanās no dievišķā Likuma normas ir grēks (nelikumība), neatkarīgi no tā, vai tā pamatā ir kāds stāvoklis vai kondīcija, vai konkrēti pārkāpumi (iekšējas un ārējas darbības).

Raugoties no etimoloģijas viedokļa, grēks, pirmkārt, ir negatīva koncepcija (nelikumība) un kā tāda tā apzīmē cilvēka nepakļaušanos dievišķajam Likumam (Bauslības apstiprinājuma iztrūkums). Tā grēku definē Raksti (1.Jņ.3:4: “Grēks ir netaisnība [nelikumība, pretlikumība]”). Taču grēks ir arī pozitīva koncepcija un kā tāda tā apzīmē pretošanos bauslībai vai tās pārkāpšanu tā kā pozitīvā nozīmē grēks ir bauslības pārkāpšana.

Arī tā Raksti definē grēku (1.Jņ.3:4: “Ikkatrs [..] dara arī netaisnību”; Mt.7:23: “..jūs ļauna [pretlikumības] darītāji”). Iemesls šeit ir acīmredzams. Cilvēks, zaudējis savu taisnumu, vienlaicīgi atrodas pastāvīgā, aktīvā pretdarbībā dievišķajam Likumam. Citiem vārdiem, pēc grēkā krišanas cilvēks cilvēks apzināti atsakās atzīt savus pienākumus Dieva priekšā (Rom.1:18, 32) un pastvīgi pārkāpj dievišķo Likumu, jo viņa grēcīgais prāts ir naidā ar Dievu (Rom.8:7).

Tādēļ, pamatojoties Svētajos Rakstos, mēs aprakstām grēku:

• negatīvi, kā taisnuma trūkumu vai nespēju pakļauties Dieva gribai (saskaņas iztrūkums ar Bauslību);
• pozitīvi, kā faktisku pretošanos dievišķajai gribai (miesai piemītoša îauna iekāre, jeb nosliece uz îaunumu).

Definējot grēku, mums ir jāapzinās katoļu un racionālistu maldi, kuri par grēcīgiem atzīst vienīgi tās darbības, kuras tiek veiktas apzināti un ar nolūku. Oponējot šiem postošajiem maldiem, Apoloģija liecina:

Bet skolās viņi [pāvestieši] ir no filozofijas ieviesuši agrāk atšķirīgus uzskatus, ka ciešanu dēļ mēs esam nedz labi, nedz ļauni, ka neesam pelnījuši nedz atzinību, nedz sodu. Tāpat arī, ka grēks ir tikai tas, kas tiek darīts apzināti (iekšējās vēlmes un domas nav grēki, ja es tām pilnībā nepakļaujos). Šīs domas filozofi attiecināja uz civilo taisnību un nevis uz Dieva sodu.

Saskaņā ar Rakstiem, gan ļauni darbi (2.Sam.12:13), gan ļaunas domas un vēlmes (Jēk.1:15; Rom.7:17; Mt.5:28) ir grēki, pat ja tie tiek veikti nezinot un bez nolūka (Rom.7:19; 1.Tim.1:13). Patiešām, saskaņā ar Rakstiem, pat pārmantotā samaitātība, kura piemīt arī kristiešiem un kuru tie no sirds nožēlo, absolūtā nozīmē ir grēks (Ef.2:3; Jņ.3:5-6; Rom.7:19-24).