Vispirms piedošana

“Dēls, tavi grēki tev ir piedoti.” (Mk.2:5)

Cik savādi! Vai iespējams, ka slimnieks bija cerējis uzklausīt kaut ko citu? Viņš pats un vīri, kas viņu nesa? Stāv rakstīts, ka Jēzus redzēja “viņu ticību”. Tā patiešām bija tik acīmredzama, cik vien tā vispār var būt. Šeit viņi bija lauzuši ceļu ar elkoņiem, atbrīvojot sev ceļu cauri ieliņām. Kad šaurā ieliņa nama priekšā bija tik ļaužu piebāzta, ka tie vairs nevarēja doties tālāk, tad tie uzkāpa uz viena no tuvumā esošajiem plakanajiem jumtiem un pēc tam pārcēla savu nesamo no jumta uz jumtu, līdz tie pamanīja, ka atrodas virs vietas, kur Jēzus runā. Tur viņi uzplēsa griestu apmetumu, noņēma žagarus un zarus starp jumta sijām un izveidoja gana lielu caurumu, pa kuru nolaist lejā vīru uz viņa sēžamspilvena. Tas viss tika darīts paļāvībā uz to, ka lejā esošais Skolotājs un Pravietis var palīdzēt viņu sasirgušajam draugam.

Un nu Jēzus viņu lūdz būt labā garastāvoklī. Taču viņš nesaka: “Topi dziedināts” vai “Celies un staigā”, bet viņš pasaka: “Tavi grēki tev ir piedoti”.

Kad Jēzus mūs pārsteidz, vienmēr ir vērts rūpīgi ieklausīties un pārdomāt. Mēs varam viņu nesaprast, ja dažādas lietas skatām no aplama redzes viedokļa. Mēs vadāmies pēc tā, ka kaut kas ir pašsaprotams, taču patiesībā tas nemaz nav pareizs. Gluži kā šai gadījumā! Mēs vadāmies pēc tā, ka eksistences lielā problēma ir ciešanas un slimības, nabadzība un netaisnība. Un, mūsuprāt, Jēzus nu ir atnācis, lai tās savestu kārtībā. Vai arī tāpēc, lai mums parādītu, kā mēs ar labu gribu varam tās savest kārtībā.

Taču Jēzus mums parāda, ka aiz tā visa slēpjas kāds dziļāks iemesls, kāds nopietnāks ievainojums, kaut kas, kam vispirms jātiek savestam kārtībā. Šis ievainojums ir Ļaunums pats – vara, kas pretojas Dievam un izposta viņa radību. Šī vara ir iespraukusies eksistencē, un mēs to redzam it visur – mūsu pašu egoistiskajā dabā, apspiešanā un netaisnīgumā, kas piemeklē citus, rasu naidā, šķiru cīņā un karos. Tā izpaužas arī ikkatrā ļaunā, nežēlīgā un postošā parādībā, kas vērojama dabā – slimībās un invaliditātē, indēs un infekcijās, kā arī audu sairšanā. Par to visu, līdzības vārdiem runājot, mēs varam sacīt, ka “tas ir ienaidnieka darbs”. Un tieši šim pirmļaunumam kaut kādā veidā jātiek uzveiktam, lai mēs tiktu galā ar tā radītajām sekām.

Kā tas notiek? Pirmais solis ir nonākt pareizās attiecībās ar Dievu, saņemot grēku piedošanu. Otrais solis ir tikt galā ar ciešanām (slimību, kārdinājumiem, netaisnībām vai jebko citu), Kristum vai nu tās paņemot prom, vai arī dodot mums spēku to panest un to pārvēršot par ticības liecību un uzvaru.

Bet par šo lietu mēs runāsim izsmeļošāk nākamajā nedēļā.