Atceries apsolījumus

“Taisi tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēsava.” [1.Moz.35:1]

Tas Kungs pavēl Jēkabam celt Bētelē altāri, atgādinādams viņam par pārdzīvotajām bēdām un postu un mierinādams ar pārciesto pārbaudījumu un glābšanas piemēriem. Dievs gluži kā gribētu sacīt: atceries apsolījumus, kuri tev senlaikos doti, un neaizmirsti, kas ar tevi notika, kad bēgi no sava brāļa, cik daudz tu izcieti un cik žēlīgi Es tevi sargāju un izglābu.

Tādēļ atceries – Dievs Jēkabam saka – arī iepriekš Bētelē tu esi saņēmis apsolījumu, kurā Es solīju tevi sargāt; atceries, cik tēvišķīgi esmu tevi izglābis no daudziem lieliem pārbaudījumiem un cik uzticīgi esmu pildījis Savu apsolījumu. Kad Jēkabs dzird šos vārdus, viņš atgūst drosmi; dēlu cirstā brūce ir dziedināta. Tā Dieva vārds dara dzīvus un mierina tos, kuri ir raižu nomākti.

Tādēļ tas ir liels, brīnišķīgs mierinājums, ko Dievs šeit dod Jēkabam. It kā Viņš gribētu sacīt: Manās rokās ir nāve un dzīvība, visas vētras, negaisi un bēdas; tici tikai, tad tev tiks palīdzēts.