Mēs zinām sākumu

Dievs teica: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības.” [1.Moz.1:26]

Cilvēkiem ir jānāk no Dieva kā galīgiem, kā jauniem un kā Dieva tēlam Dieva darbos.

Šeit nav nekādas pārejas no kaut kurienes; šeit ir jauna radība. Tam nav nekāda sakara ar darvinismu.

Pilnīgi neatkarīgi no tā, cilvēks paliek jauns, brīvs un neierobežots Dieva darbs.

Mēs noteikti nevēlamies noliegt savu saikni ar dzīvnieku pasauli: drīzāk ir tieši pretēji. Bet mēs ļoti vēlamies šajā procesā nezaudēt unikālās cilvēku un Dieva attiecības.

Rūpējoties par cilvēku izcelsmi un dabu, būtu bezcerīgi mēģināt veikt gigantisku lēcienu atpakaļ zaudētā sākuma pasaulē.

Ir bezcerīgi mums pašiem zināt, kāds bija sākotnējais cilvēks, identificēt savu cilvēka ideālu ar Dieva radīšanas realitāti.

Šādi mēģinājumi nesaprot, ka par sākotnējiem cilvēkiem mēs varam zināt tikai tad, ja sākam no Kristus.

Šis bezcerīgais, kaut arī saprotamais, mēģinājums atkal un atkal ir novedis baznīcu nevaldāmās spekulācijās par šo bīstamo jautājumu.

Tikai pa vidu, kā tie, kas dzīvo no Kristus, mēs zinām sākumu.