Kad nauda ieņem Dieva vietu

“Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam.” (Mt.6:24)

“Neviens nevar kalpot diviem kungiem,” saka Jēzus. Tas diez vai atbilst mūsu ikdienas pieredzei. Jo mēs esam brīvi cilvēki brīvā zemē, kur arī darbinieks var pastāvēt uz savām tiesībām. Palestīnā viņš, jo īpaši būdams vergs, bija pilnībā nodots sava darbadevēja patvaļai. Ja cilvēks kalpoja diviem kungiem, tad viņš varēja būt drošs, ka vismaz viens no tiem pieprasa pārāk daudz. Un tad nebija iespējams sadalīt savu uzmanību.

Tādā pašā veidā notiek ar Dievu un mamonu, saka Jēzus. Sadalīt savu uzmanību starp diviem tik dažādiem kungiem vienkārši nav iespējams. Nav vērts censties, kaut arī tik daudzi to pamēģina.

Mamons bija jūdu apzīmējums naudai, izpeļņai un ekonomiskajam labumam, ko cilvēkam izdevies saraust. Tas bija vārds ar sliktu pieskaņu. Kalpot mamonam nozīmē naudu padarīt par vissvarīgāko dzīvē un atļauties mazliet no visa kā, lai to iegūtu. Jēzus tagad nerēķinās ar to, ka viņa klausītāji vēlas kalpot tikai mamonam. Problēma ir apstāklī, ka mēs, cilvēki, tik labprāt vēlamies kalpot gan Dievam, gan mamonam. Protams, cilvēks grib saņemt Dieva palīdzību. Taču ir ļoti labi iegūt arī naudu. Protams, ir labi, ka ir Dievs, pie kā patverties. Bet laikam ir vieglāk, ja cilvēkam bankas kontā ir nauda. Un, ja viņam vajadzētu izvēlēties starp to, ka atlikušo savas dzīves daļu jādzīvo bez naudas vai bez Dieva, tad aktualizētos jautājums, kādu lēmumu cilvēks pieņems.

Kā cilvēkam jāizturas, lai viņš neklibotu uz abām pusēm? Radikāla izeja no situācijas ir atdot pilnīgi visu, kas cilvēkam pieder. Jēzus kādā reizē varēja pavēlēt šādu risinājumu, piemēram, uzrunādams bagāto jaunekli. Taču Zakhajs atdeva vien pusi no savas mantas; un par Nikodēmu un Jāzepu no Arimatejas mēs nedzirdam, ka viņi šķirtos no tā, kas tiem pieder, – nedz pilnībā, nedz daļēji. Un Pāvils saka: “Lai zaglis vairs nezog, bet labāk lai pūlas pats savām rokām darīt labu, lai varētu dot tam, kas ir trūkumā.”

Citiem vārdiem sakot, jautājums nav par to, cik daudz mēs esam ar mieru atdot no mamona labumiem. Viss jāieliek Kristus rokās. Mums reizi par visām reizēm jāpārstāj domāt, ka tas, ko nopelnām, ir mūsu pašu un ka runa ir tikai par to, kā vienoties ar Dievu jautājumā, cik liels procentmaksājums viņam jāsaņem kā maksa par pakalpojumu. Ir divi veidi, kā celt savu dzīvi. Cilvēks var visu saņemt no Dieva rokām un būt par viņa namturi – priecīgs un apmierināts ar to, ko saņem. Vai arī cilvēks var visu ņemt paša rokās un uzskatīt to par savu – gan naudu, gan plānus, gan visu, kas cilvēkam pieder vai ko viņš domā sev sagādāt. Mums ir jāizvēlas starp šīm abām dzīves programmām. Taču mēs nedrīkstam mēģināt tās kombinēt.