Par spēju noliegt pasauli

Dievs, mans debesu Tēvs, ar Tavu Smīļoto Dēlu es piesaucu Tevi! Tavs Svētais Gars lai novērš manu sirdi no zemišķā! Liec ilgoties manai sirdij pēc debesu lietām!

Tāpat kā uguns pēc savas dabas uz augšu laužas, tā arī garīgā mīlestības un dievbijības uguns, ko Tu manā sirdī esi dedzis, lai tiecas pēc debesu lietām!

Kas un kādi tad ir pasaules labumi? Par stiklu tie trauslāki, par jūru tie mainīgāki, par vēju tie gaistošāki. Tāpēc muļķis es būtu, ja ar sirdi pieķertos tiem un ja patiesu sirdsmieru es meklētu tajos.

Gribi to, cilvēk, vai negribi, bet, kad nāvē reiz dosies, būs jāpamet visi pasaules labumi! Tāpēc es lūdzu Tevi, Dievs, palīdzi man, ka mana sirds no tā visa spēj novērsties, vēl pirms nomirstu es!

Pieķeršanos pasaulei nonāvē manī! Tad spēs manī uzplaukt svētā mīlestība uz Tevi.

Ar Svētā Gara palīgu pasargā mani, lai es nepieķeros šai pasaulei, lai tā neapgāna manu sirdi!

Šīs pasaules kārtība pāriet [1.Kor.7:31], un viņas pārejošā godība aiziet. Debesu un zemes gals ir jau tuvu.

Tāpēc manu sirdi izmaini, ka iemīlu to dzīvi, kas mūžīgi paliek, nevis šo dzīvi, kas tik ātri paskrien!

Viss, kas šajā pasaulē ir, ir vien miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība. [1.Jņ.2:16] Bet cik veltīgi ir pieķerties miesas kārībai! Cik bīstami ir ļauties acu kārībai! Cik kaitīgi ir izvēlēties dzīves lepnību!

Kas vēderus pildījuši ar pasaulīgām cūku sēnalām [Lk.15:16], tie nespēj patiesi saņemt Kristus mīlestību. Viņš ir debešķīgā dzīvības maize.

Kas pasaules mīlestības gūstā ir kritis, tas nav brīvs, lai vērstos pie Dieva. Kur sirds ir ar pasaules mīlestību pilna, tur Dieva mīlestībai nav vietas, kur ieiet.

Tāpēc, Dievs, ak, mīlestība mana, noslāpē manī kāri pēc visa pasaulīgā! No pasaules mīlestības važām atbrīvo mani!

Mazgā un šķīstī manu sirds trauku, patiesā mīlestībā lai mīlu Tevi un no visas sirds lai pieķeros Tev!

Kāpēc gan gribu es mīlēt to, kas pasaulē? [1.Jņ.2:15] Manas dvēseles ilgas tas nepiepilda, jo tā radīta, lai tiektos pēc mūžīgā, tāpēc pasaule tās mīlai atbildēt nespēj.

Mana dvēsele mīlēs to, ar kuru kopā tā mūžībā mājos. Manas sirds ilgas lai tiek raidītas turp, kur mūžīga godība sagaida mani! Kur ir mana manta, tur būs arī mana sirds. [Mt.6:21]

Dāvā man spārnus kā balodim [Ps.55:7], lai pie Tevis augstumos celties es varu un klinšu spraugās lai patverties varu! [Augstā Dz.2:14] Neļauj gūstīt mani velnišķam naidniekam, kurš mani vilināt grib lamatās ar pieķeršanos pasaulei un manu dvēseli atkal saistīt pie zemišķā!

Visa pasaule lai top man rūgta! Tikai Kristus lai salds top manai dvēselei!

Āmen.