Viens vienīgs glābšanas ceļš

Kad Jānis (Jņ.1) bija runājis par lielo dievbijības noslēpumu, ka Dieva mūžīgais Dēls, “Vārds”, kas bijis no sākuma un radījis visas lietas, visbeidzot tapa miesa un mājoja mūsu vidū, tad viņš tūdaļ vēl piebilst, – kas būs tie, kam ļauts šajā žēlastībā un dievbērnībā piedalīties.

Viņš saka: “..Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” (Jņ.1:12-13).

Ievēro šo Bībeles vietu! Te gaužām vienkāršos, bet skaidros un noteiktos vārdos dzirdam, kurus Dievs pasludina par Saviem bērniem. “Cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” Turklāt ievērosim svētdarošo ticību, kas ne vien paļaujas, tic un pieņem Jēzu, ne vien pieņem par patiesiem Viņa vārdus, bet patiesi arī saņem, ilgojas un satver Viņu kā savu Glābēju. Otrkārt, tā ir dzīva ticība, kas cilvēkā izraisa dievišķo jaunpiedzimšanu un neļauj palikt vecajā dabā. Šī jaunpiedzimšana rada cilvēkā pārvērtību, ka tas kļūst par jaunu radību uz visu atlikušo mūžu un ka visu mūžību. Jo šeit ir rakstīts, ka tie nav dzimuši no miesas un asinīm, bet no Dieva [kā Ādams savā nevainībā pirms krišanas grēkā] (Lk.3:38).

Reiz Kristus vēlējās Nikodēmam atklāt un parādīt īsteno pestīšanas mācību un runāja par ticību, kas nes piedzimšanu. Jēzus iesāk ar jaunpiedzimšanu (Jņ.3:3) un nobeidz ar skaisto paskaidrojumu: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ.3:16). Tālāk Viņš piebilst: “Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam” (Jņ.3:18).

Te no paša Kristus dzirdam skaidrojumu, ka glābšana ir atkarīga tikai un vienīgi no ticības Viņam, tāpēc ka šī ticība rada jaunpiedzimšanu un jaunu dzīvību. Tādēļ neviens lai neiedomājas, ka Kristus ir devis divus atšķirīgus ceļus: pirmo – ar jaunpiedzimšanu, bet otro – ar ticību Viņam. – Nē. Kristus pieminētā ticība ir tāda, kas tūdaļ izraisa arī jaunradīšanu.

Jānim atrodoties uz Patmas salas, Tas Kungs vēlējās viņam rādīt neskaitāmos Dieva bērnu pulkus Jēra troņa priekšā. Vienam no debesu vecajiem Tas Kungs lika runāt par šo Dieva bērnu pazīšanas zīmi. Tas izteikts šādi: “Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs” (Atkl.7:14). Ievēro, ka vienīgi ar mazgāšanu Jēra asinīs viņu drēbes bija tapušas par baltu, skaistu un spožu audeklu! – Audekls bija svēto taisnība (Atkl.19:8). Tādējādi svētajiem viņu taisnība nāk vienīgi ar mazgāšanu Jēra asinīs. Šī mazgāšana Jēra asinīs ir ikdienas grēknožēlas un ticības dzīve, kurā mājo šķīstais un mazgājošais Gars.

Īsi sakot, no pirmās Bībeles grāmatas līdz pēdējai ir mācīts tikai viens vienīgs glābšanas ceļš – Kristus. Glābšana ir tikai Kristū, ticībā Viņam! Atkārtosim vēlreiz: visa žēlastība, glābšana un dievbērnība ir saistīta kopā vienā mezglā: cilvēka attiecībās ar Kristu. Visi pravieši liecina par glābšanu Viņā un nevienā citā. Zem debess nav cita vārda, kas dāvāts cilvēku glābšanai, kā vien nācarieša Jēzus Kristus vārds. “Kam Dēls ir, tam ir dzīvība” (1.Jņ.5:12), jo dzīvība ir Dieva Dēlā. Jā, tik stingrs un negrozāms ir Dieva spriedums, ka dzīvība un glābšana ir vienīgi Dēlā, jo Dievs mūs ir izredzējis jau pirms pasaules radīšanas (Ef.1:4–6). Tik stingrs ir Dieva izredzēšanas spriedums, ka atmesti top pat nopietnākie taisnības meklētāji, kas šo taisnību nemeklē ticībā, bet savos darbos.