Uzskati par labo un ļauno
Ļaudis, kas atrodas ārpus kristīgās ticības, bet diemžēl arī liels skaits pie tās piederošo, tiecas vērtēt labus darbus pēc to apjoma vai vērtības. Bet, kā teikts Konkordijas Formulā, Dieva acīs darbu labu un vērtīgu padara darītāja mīlestība un uzticība, un mīlestība, ar kādu Dievs to pieņem.
Ticīgo labie darbi ir Dievam patīkami un pieņemami, kaut gan tie vēl ir nepilnīgi.. jo pats cilvēks ir pieņemams Dievam.
Konkordijas Formulas 4.artikuls piebilst, ka, ja Dievs pret mums izturas kā pret labiem, “Kunga Jēzus Kristus dēļ caur ticību”, tad viss, ko mēs darām ticībā, arī ir labs. Ari Luters “Traktātā par labiem darbiem” saka, ka “viss, ko cilvēks dara ticībā, Dieva acīs ir labi darīts”. Viņš pat reiz sacījis, ka, ja tam būtu iespējams ticībā pārkāpt laulību (tas tā nav!), tad tas būtu labs darbs! Ticība vienmēr dara labu. Tāpēc Konkordijas Formula citē slaveno Lutera izteicienu:
Ak, ticība ir dzīva, darbīga, aktīva, varena lieta, tā ka tai ir neiespējami pastāvīgi nedarīt labu. Tāpat ticība nevaicā, vai jādara labi darbi, bet, pirms vēl kāds iespēj pavaicāt, ticība jau tos ir paveikusi.
Bet arī pretējais ir patiess. Viss, ko es daru bez ticības, Dieva acīs ir ļaunāk nekā nevērtīgais. Sv. Augustins visus labos darbus, kas veikti ārpus ticības, nosaucis par brīnišķīgiem netikumiem. Citējot Mateja evaņģēliju [7:18] (“Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus”) un vēstuli Romiešiem [14:23] (“Viss, kas nenāk no ticības, ir grēks”), Konkordijas Formula paziņo, ka darbi.. kuri neizriet no patiesās ticības .. ir grēcīgi. Nekad nevar spriest pēc darbiem; jāvērtē cilvēks, kas stāv aiz tiem.
Tas nozīmē, ka daudz no tā, ko cilvēki parasti uzskata par labu, var nebūt labs. Mūsu regulārie baznīcas apmeklējumi, mūsu dziļās raizes par nabadzību un badu pasaulē, mūsu devība baznīcā vai sabiedriskajā darbā var tikt veikti ticībā. Tad tie ir labi darbi. Bet tie var tikt darīti arī sava pašlabuma dēļ. Tad Dieva acīs tie ir nevērtīgi. Visniecīgākais labais vārds, izteikts ticībā un paklausībā Dievam, ir Viņam “patīkams un pieņemams”. Izsalkušos var paēdināt mīlestībā, bet to var izdarīt arī ar lepnumu sirdī. Mīlestība pret Dievu var likt man apzinīgi strādāt, bet to pašu var arī godkāre. Mums tas jāatceras, kad tiekam kārdināti vērtēt citus pēc padarīto darbu lieluma un vērtības vai arī ja mums liekas, ka viņi “nevelk pēc savām spējām”. Vienīgi Dievs var ieskatīties cilvēku sirdīs.
Šī mācība apgāž visus mūsu standartizētos uzskatus par labo un ļauno. Bet Konkordijas Formulas autori zināja, ka viņi māca vienīgi to, ko saka Jaunā Derība: veselam kokam jānes labi augļi; tas nespēj darīt neko citu. Sliktam kokam jānes nelabi augļi. Vesels koks nevar nest nelabus augļus. Nedz ari slikts koks var nest labus augļus (Mt.7:17-18; Jņ.15:4; 5, 16; Jēk.3:12).
Cilvēks, kurš par likumu padara sekošanu savai dabai (miesai), dara savtīga cilvēka darbus. Bet tie, kuri ticībā pieder Kristum, rada Gara augļus (Gal.5:19-24). Viņi nespēj darīt neko citu.

Ieskaties