Visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums

Ontoloģisko argumentu izdomāja Anselms no Kenterbērijas. Lielākajai daļai cilvēku, kas to pirmo reizi dzird, ir kārdinājums to nekavējoties atmest kā tikai interesantu mīklu, taču visu laiku, tostarp mūsdienu, izcilie domātāji ir centušies to aizstāvēt.

Tas ir visfilozofiskākais Dieva esamības pierādījums; tā goda vieta nav populārajā dievbijībā, bet gan mācību grāmatās un profesionālajos žurnālos.

Šeit mēs to apskatīsim iespējami īsi, nevis tāpēc, ka tas ir pārliecinošs vai neapstrīdams, bet gan lai apskatītu visus argumentus.

1. Lieta ir lielāka, labāka, kaut kas vairāk, ja tā eksistē prātā un realitātē nekā tikai
   prātā vien.
2. Dievs ir “tas, par ko nevar iedomāties neko lielāku”.
3. Pieņemsim, ka Dievs pastāv prātā, bet ne patiesībā.
4. Tad varētu iedomāties kaut ko lielāku par Dievu (proti, būtni, kurai piemīt visas īpašības, kas piemīt mūsu domai par Dievu plus reālā eksistence).
5. Bet tas nav iespējams, jo Dievs ir “tas, par ko nevar iedomāties neko lielāku”.
6. Tāpēc Dievs pastāv prātā un realitātē.