Sātanisms no kristīgā redzespunkta

Vēl viens brīdinājums – pat ja jūs ticat Jēzum, jūs ne vienmēr varat atpazīt sātana klātbūtni un viņa ļaunās viltības. Jums nepieciešams bieži griezties pie Dieva un Viņa vārda. “Pārbaudait visu” (1.Tes.5:21), pārliecinieties, ka jūsu vārdi un darbi ir no Dieva un ka jūsu ticība netiek apdraudēta vai kompromitēta.

Kā jau iepriekš vairākas reizes minēts, velns ir spēcīgs, bīstams un īsts, taču Jēzus ir spēcīgāks. Lai gan velns ir uzvarēts ienaidnieks, viņš netaisās krist zemē un izlikties par mirušu (2.Tes.2:9). Līdzīgi vistai ar nocirstu galvu, sātans ir nāves mokās. Viņš cenšas novilkt citus sev līdzi uz elli. Sātans darbojās Jēzus dzīves laikā un darbojas arī šodien.

Mums ir zināms, kā Jēzus atbildēja sātanam, kad tas Viņu kārdināja. Bet kā būs ar mūsdienu kristiešiem? Daudziem jaunībā netika mācīts par Jēzu, citi ir uzzinājuši taisnību par Kristus sniegto mūžīgās dzīves dāvanu, taču viņi ir novērsušies no šīs dāvanas. Daži dod priekšroku sātanam un ļaunajam, nevis Dievam un Viņa labestībai. Kad sātans pacels savu riebīgo galvu, kā jūs atbildēsiet?

Apustulis Pāvils brīdināja par grūtajiem laikiem, kas nāks pirms pasaules gala. Viņš iedrošināja savus draugus: “Tērpsimies gaismas bruņās” (Rom.13:12). Griezieties pie Svētā Gara pēc aizsardzības, vairieties savas sirds kārību grēcīgās tumsas, vienmēr stiprinieties Jēzus spēkā: ”Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām” (Ef.6:10-11). Jūsu ticība jūs pasargās līdzīgi bruņām. Ikviena bruņu sastāvdaļa ir veidota, lai aizsargātu. Taču Gara zobens, Dieva vārds, tiek izmantots arī, lai uzbruktu. Ar Gara zobenu jums ir Kristus spēks cīnīties pret sātanu. Izpētiet okultisma un sātanisma radītos draudus, mācieties atpazīt sātana kārdināšanu, esiet droši Dieva vārdā. Pieņemiet stingru nostāju pret sātanu un par Kristu. Nav laika izturēties nogaidoši. Kristus sacīja: “Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa” (Mt.12:30).

Straujā sātanisma izplatīšanās ir pēdējās tiesas tuvošanās pazīme. Sātans ir izstrādājis viltīgus plānus, kā novērst Dieva ļaudis no Dieva. Tieši tiem, kam ir dota autoritāte pār citiem, ir svarīgi apzināties šos kārdinājumus un palīdzēt citiem tiem pretoties. Vecāki, skolotāji un mācītāji pret šiem brīdinājumiem izturas nopietni, jo līdz ar gala tuvošanos atbildība par cilvēku pievēršanu Jēzum un novēršanu no velna kļūst arvien svarīgāka un grūtāka.

Vai esat dzirdējuši šo jautājumu agrāk: “(Vārds), vai tu noliedz velnu un visus viņa darbus, un visus viņa ceļus?” Kristībās jūs noliedzāt sātanu vienu reizi. Taču jūs varat to noliegt katru dienu un uzticēt sevi no jauna Kristum. Savā darbā Kristības atjaunošana ik dienas Mārtiņš Luters iesaka katram kristietim pamostoties pārmest krustu, lai atcerētos, kas notika kristībās. Pajautājiet sev: “Vai es esmu pavēris kādu ceļu, pa kuru pat visnenozīmīgākajā manas dzīves nostūrī varētu ienākt sātans? Vai manī ir kādas šaubas, kas ļautu sātanam mani mulsināt?” Kristiešiem, kas jebkādā veidā ir saistījušies ar okultismu vai sātanismu, vajadzētu pazemīgi nākt Dieva priekšā un nožēlot savus grēkus. Šāda velna noliegšana liks viņam bēgt.

Brienot veldzējošā ezera ūdenī, katrs cilvēks uzdrošinās iebrist tik dziļi, cik tas šķiet patīkami. Līdzīgi arī cilvēku saistībai ar sātanismu ir atšķirīgas pakāpes. Pirmā sātanisko saistību pakāpe ir sātaniskā ietekme. Būdami grēcinieki, mēs visi dzirdam kārdinātāja balsi un laiku pa laikam tai paklausām. Tādēļ mēs ik dienas lūdzam un saņemam Dieva piedošanu. Sātaniskā aizraušanās ir intensīvāka pakāpe un izpaužas, kad cilvēks sāk pakļauties sātaniskajai ietekmei. Cilvēks, ziņkārības dzīts, sāk interesēties par sātana pārdabiskajiem spēkiem un pēc tam ar to aizraujas. Taču aizraušanās drīz vien var novest pie nākamā līmeņa – sātaniskās atkarības. Šajā gadījumā aizraušanās ar sātanu un ļauno ieņem dominējošo lomu cilvēka dzīvē. Pēdējā sātanisko saistību pakāpe ir apsēstība. Šis ir rets un grūti diagnosticējams stāvoklis, kad cilvēks burtiski atrodas velna varā, kurš valda pār viņu. Parasti šādi cilvēki izrāda dēmonu klātbūtnes pazīmes, kā tas aprakstīts Marka evaņģēlija 5.nodaļā no 2. līdz 7.pantam.

Daudzi, neko ļaunu nevēlot ne sev ne citiem, ir saistījušies ar sātanismu un ir nokļuvuši pilnīgā tā varā. Viņi ir saistījušies ar sātanismu, narkotiku, alkohola un/vai seksuālu izvirtību vilināti. Bieži vien tas noved pie tādiem noziegumiem kā ļaunprātīga dedzināšana, vandālisms, dzīvnieku spīdzināšana un pat slepkavība.

Tiem, kam ir autoritāte, jābūt modriem. Interese par okultismu un sātanismu var pavērt ceļu daudz ciešākai un bīstamākai saistībai. Pusaudži un bērni ir īpaši jūtīgi, jo viņi piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi vienaudžu atzinībai. Daži jaunieši ir ar mieru darīt visu, lai tikai tiktu atzīti, un pārāk vēlu atklāj, ka ir iekrituši slazdā, no kura nespēj tikt laukā. Taču, tā kā Jēzus ir stiprāks, viņi nevar nonākt tik tālu, lai Kristus tos nevarētu izglābt.

Ir noteiktas pazīmes, kas norāda uz saistību ar sātanismu: viscaur melns apģērbs, ačgārns krusts, krucifikss, pentagramma, auskari galvaskausa formā vai citas rotaslietas pentagrammas formā, sātanisku attēlu vai simbolu, piemēram “666”, izrādīšana, dūrienu pēdas sev vai mājdzīvniekiem. Drošākas pazīmes ietver sātanisku altāri, melnas sveces vai kaulu kolekcijas. Daudziem sātanistiem pieder Ēnu grāmata, personīga dienasgrāmata par piedalīšanos sātaniskajos rituālos. Sātanistu rīcībā ir arī Antona la Veja Sātaniskā Bībele vai Sātaniskie rituāli.

Mazāk pamanāmas ir sīkas nianses, kas norāda uz iespējamu okultu vai sātanisku saistību: narkotiku lietošana, pēkšņas un neizskaidrojamas garastāvokļa maiņas, it īpaši spēcīgi izteikta agresivitāte. Daudziem jaunajiem sātanistiem pēkšņi uzrodas jauni draugi, izmainās viņu sekmes skolā vai darbā, kā arī notiek nepamatota mācību vai darba kavēšana. Viņi vai nu cenšas noslēgties no apkārtējiem, vai arī izrāda bailes no vientulības.

Svarīgi ir atcerēties, ka cilvēki ātri kļūst pilnīgi līdzīgi spēkiem, kurus viņi ielaiž savā dzīve, vienalga, vai šie spēki nāk no Kristus vai no sātana. Ja jūs kādu turat aizdomās par saistību ar sātanismu, atcerieties, ka neviens sātanists nekad nav laimīgs. Sātans it melu tēvs. Tie, kas meklē laimi un apmierinājumu sātanismā, atklāj, ka tas patiesībā nekad nedodas rokā. Tā vietā viņus nomoka plosoša tukšuma un neveiksmes izjūta.

Kristiešiem ir jāieņem skaidra nostāja pret sātanu. Lūk, daži konstruktīvi ieteikumi, kā rīkoties kristiešiem.

1. Apzinieties, ka sātans ir īsts, pat ja arī neredzams. Kā iepriekš minēts, Sv. Pāvils mums atgādina Vēstules efeziešiem 6.nodaļas 12.pantā, ka mūsu cīņa norit pret īstiem ļaunā gara spēkiem. Velns ir tikpat personiska būtne kā Dievs. Neapmierinieties tikai ar individuālu pretestību, brīdiniet arī citus.
2. Esiet modri pret sātana motīviem un metodēm, pret veidiem, kādos viņš klaiņo apkārt, lai garīgi aprītu cilvēkus. Studējiet Bībeli, lai saprastu, kādā veidā sātans kārdināja Ādamu un Ievu (1.Moz.3:1-5), Ījabu (Īj.1-2) un pašu Kristu (Mt.4:1-11). Tā kā sātans izmanto jūsu vājības, apzinieties tās, ieskaitot jebkuru nepatiesu pārliecību par savu garīgumu: “Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt” (1.Kor.10:12). Pārbaudiet visus garus, kas jums tuvojas (1.Jņ.4:1). Sātans ir gudru masku meistars, viņš pat mēdz parādīties kā gaismas eņģelis (2.Kor.11:14). Tā kā jūs, domājams, nevarēs piemuļķot runājoša čūska, sātans šo metodi pret jums neizmantos. Taču savos centienos novērst Jēzu no krusta velns bija tik pārdrošs, ka runāja caur vienu no Jēzus mācekļiem (Mt.16:22-23). Viss, kas stājas ceļā Kristus nāves un augðāmcelšanās sludināšanai, ir sātanisks. Apzinieties un uzmanieties!
3. “Stājieties pretim velnam” (Jēk.4:7). Esiet gatavi pretoties sātanam, lai kā un kad arī viņš censtos jūs novērst no Kristus. Pretojieties sātanam, paļāvībā skaidri apliecinot savu ticību Glābējam, kas mira un augšāmcēlās par mūsu grēkiem. Audzējiet Gara augļus (Gal. 5:22-23), jo Dievs jūs stiprina un baro caur vārdu un Sakramentu.
4. Turieties pie Jēzus krusta. Nekad neaizmirstiet, ko Jēzus ir darījis jūsu labā. Lai gan Holivudas ideja par vampīru atbaidīšanu ar krustu nav bibliska, tā ilustrē sātana vājumu un mūsu Kunga spēku. Vieni paši mēs nespējam pretoties sātanam, taču, kad mēs turamies pie Kristus krusta un vēsts par Kristus nāvi un augšāmcelšanos, sātanam no mums ir jābēg: “Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu” (Atkl.12:11).

Grāmatā The Renewed Mind Lerijs Kristensons piemin stāstu “Vecais saimnieks”. Iedomājieties, ka jūs dzīvojat namā, kura saimnieks jūsu dzīvi padara nožēlojamu. Viņš pieprasa augstu īres maksu. Kad jūs nevarat samaksāt, viņš jums piedāvā aizdevumu par ārkārtīgi augstu procentu likmi. Viņš arī jebkurā brīdī var iedrāzties jūsu dzīvoklī, lai to sajauktu. Pēc tam viņš jums pieprasa atlīdzināt zaudējumus, jo jūs it kā neuzturat visu kārtībā. Jūsu dzīve ir nožēlojama. Kādu dienu pie jūsu durvīm atskan kluss klauvējiens. Atnācējs stādās priekšā kā jūsu jaunais nama saimnieks. Viņš ir nopircis namu, to pārveidos un nolaidīs īres maksu. Kā jūs jūtaties? Lieliski! Taču drīz vien pie jūsu durvīm atkal klauvē vecais nama īpašnieks un pieprasa savu īres maksu. Vai jūs viņam maksāsiet vai centīsieties viņu pieveikt pats? Tieši tas pats notiek ar kristiešiem. Mēs esam atpirkti ar Jēzus Kristus asinīm (1.Kor.6:20; 1.Pēt.1:18-19), taču, kad nāk sātans, lai atkal uzstādītu savas prasības mūsu dzīvei, mums šķiet, ka mums viņam jāpadodas. Mums jāpasaka sātanam, lai viņš pārspriež lietu ar mūsu jauno nama saimnieku, Jēzu Kristu. Lai cik bieži sātans arī atgrieztos, pat izmantodams vienus un tos pašus kārdinājumus, mums viņš jāsūta pie Jēzus.

“Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā to, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami” (Ebr.12:2-3).

Dievs ir nolicis savus ļaudis pasaulē, taču viņi nav no pasaules. Kristieši ir nozīmīgi liecinieki citiem, kad viņi piemin visu, kas ir cēls un patiess. Kristiešiem, kas apzinās okultisma un sātanisma bīstamību, nevajadzētu atbalstīt un veicināt filmas, videofilmas un grāmatas, kas kompromitē Dieva dotos morāles un dzīves principus. Kad kristieši redz paveramies ceļu liecināšanai par Kristu, viņiem vajadzētu pārliecinoši un droši doties pa to uz priekšu: “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties savas cerības dēļ pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos” (1.Pēt.3:15).

Reiz, kad Jēzus sekotāji atgriezās no labās vēsts sludināšanas, Jēzus sacīja: “Es redzēju sātanu kā zibeni no debesīm krītam” (Lk.10:18). Likās, ka sātans bija mēģinājis atkal uzkāpt debesīs. Ikreiz, kad Dieva ļaudis dalās vēstī par Dieva mīlestību un piedošanu, sātans krīt atkal lejā. Ikreiz, kad Jēzus mīlestība tiek stiprināta, sātans tiek vājināts. Tādēļ, ka Jēzus dzīvo mūsos, mēs varam Viņu piesaukt jebkurā situācijā. Jēzus, kas ir mūsos, ir varenāks nekā sātans, kurš ir pasaulē (1.Jņ.4:4). Jēzus mūs tur cieši pie sevis un nekad nepametīs (Jņ.10:28): “Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Rom.8:37-39).

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »