Paul Gerhardt: Ak, galva asiņainā

Ak galva asiņaina Un ērkšķiem kronēta,
Ak galva, nāves vainā Un sāpēs noliekta!
Ak galva, augsti celta, Ar godu rotāta,
Nu apsmieta un pelta, Sirds Tevi sveicina!

Ak vaigs, kas citkārt godā, No kā viss dreb un trīc,
Tu tagad esi sodā, Smiets, nievāts, apmēdīts!
Nu grūtās nāves mokās Tavs jaukums izdzisis
Un grēcinieku rokās Tu esi nodots viss!

Ko Tu, Kungs, cieties esi, Es vienīgs pelnījis,
Tos grēkus, ko Tu nesi, Es esmu darījis.
Nu še es, nabags, sūdzu, Kas krājis dusmību,
Apžēlojies, kad lūdzu, Par mani sagrauztu!

Mans Gans, mans Glābējs īstais, Ak, mani pieņemi!
No Tevis, avots šķīstais, Plūst visi labumi.
Tu mani spirdzinājis Ar saldu barību,
Tavs Gars ir dāvinājis Man debess līksmību.

Tev saku pateicību, Ak dārgais Pestītājs,
Par Tavu mīlestību, Tu mani dziedināj’s!
Es turēšos pie Tevis Ar drošu cerību,
Tu iemantot man devis Pat nāvē dzīvību.

Kad šķiršanās būs klātu, No manis nešķiries,
Dod mirstot drošu prātu, Pie manis piestājies!
Kad, satverts nāves rokām, Es bailēs iegrimšu,
Glāb mani tad no mokām Ar Tavu ciešanu!