Cīnīties pret grēku Kristus žēlastībā

“Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1.Kor.10:13)

Jo tīrāk, skaidrāk un bagātīgāk tiek sludināts Kristus un Viņa žēlastības Evaņģēlijs, jo drošāki, neapdomīgāki un pārdrošāki daudzi kļūst savos grēkos. Viņi domā, ka var pastāvēt žēlastībā un ka to neietekmēs grēki, kas valda pār viņiem, ja vien viņi joprojām tic Kristum. Vai arī viņi iedomājas, ka tad, kad kādu dienu pieklauvēs nāve, viņi ātri lūgs pēc žēlastības, un Dievs viņus noteikti uzņems līdzīgi kā ļaundari pie krusta.

Israēliešiem noteikti bija līdzīgas domas par saviem grēkiem, un, jo vairāk Dievs viņiem parādīja Savu neparasto žēlastību, jo neticīgāki viņi tapa. Bet vai viņu saldā cerība uz žēlastību piepildījās? Nē! Trīs reizes Pāvils piemin Dieva spriedumu, kas pēc tam nāca pār Israēlu. Viņš saka: “Neļausimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nedz izaicināsim Kristu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un Maitātāja nomaitāti.” (1.Kor.10:8-10) Uz to Pāvils piebilst: “Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.” (1.Kor.10:11) Tādējādi Dieva dusmu – kas vienmēr ir nākušas pār pārgalvīgajiem grēciniekiem – spogulis tiek turēts kristiešu priekšā šajās pēdējās ļaunajās dienās, kas ir pilnas ar kārdinājumiem un briesmām.

Neļaujiet sevi maldināt, “nepievilieties,” teikts Svētajos Rakstos, “Dievs neļaujas apsmieties” (Gal.6:7). Dievs nesaudzēja israēliešus, kuru acu priekšā un kuru dēļ Viņš bija darījis neskaitāmus žēlastības brīnumus un kurus Viņš no visiem zemes ļaudīm bija izredzējis par Saviem ļaudīm. Pēc Viņa sprieduma tikai divi no 600 000 vīru, kas pameta Ēģipti, iekļuva Kanaānā, Apsolītajā zemē, bet visi pārējie nožēlojami gāja bojā tuksnesī. Kā tad tu vari iedomājies, ka spēsi stāties pretī Dieva taisnīgajam spriedumam? Dievs paliek tāds, kāds Viņš ir. Tikpat šausmīgas kā Viņa dusmas kādreiz bija pret Israēlu, kas pārgalvīgi grēkoja visas Viņa žēlastības priekšā, arī šodien šīs dusmas deg tikpat spilgti. Viņa pacietība noteikti ļauj cilvēkam kādu laiku pastāvēt, kaut cilvēks nicina Viņu un kalpo grēkam, apkauno Viņa Vārdu un Viņa Baznīcu, zaimo kopā ar Tā Kunga ienaidniekiem, izraisa sašutumu tūkstošiem nevainīgu dvēseļu un vajā Dieva bērnus. Bet kādu dienu šī grēcinieka mērs kļūs pilns. Kādu dienu Dievam apniks žēlsirdība pret viņu. Kādu dienu Viņš izraus grēcinieku no viņa kauna dzīves, nostādīs viņu tiesas krēsla priekšā un iemetīs visdziļākajā ellē. Jo lielāku žēlastību grēcinieks baudīja, jo šausmīgākas dusmas viņu sagaida, ja viņš atkritīs, nicinot Dievu un kalpojot grēkam. Kam ausis dzirdēt, lai dzird!

Dievs ir uzticīgs. Ikviens, kurš ticībā pieķeras Viņam, var gūt mierinājumu apustuļa vārdos, kas saka: “Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1.Kor.10:13) Tādējādi ikviens, kurš saglabā ticību šim uzticīgajam Dievam, ik dienas meklējot Viņa žēlastību un esot izmisumā par sevi, nav pazudis. Ir neiespējami, ka cilvēks, kurš pilnībā noraida savu taisnību un pieņem tikai Kristus taisnību, tiktu Dieva noraidīts. Dievs patiešām ir uzticīgs. Un ir tikpat neiespējami, ka cilvēks, kurš cīnās pret grēku nevis ar savu spēku, bet gan Kristus žēlastībā, varētu tikt grēka pārņemts un uzvarēts. Dievs ir apžēlojies par mums visiem, un jo īpaši par visiem tiem, kas vēl joprojām droši un apzināti grēko. Lai Viņš mums visiem dod grēku nožēlu uz atgriešanos un kopā ar Saviem izredzētajiem ved mūs cauri šīs pasaules tuksnesim uz Debesu Kanaānu. Lai Viņš to visu dara caur Jēzu Kristu, mūsu Debesu Jozua, Viņa bezgalīgās žēlastības dēļ.