Ignorējot Dievu

Pat uz jautājumiem par nāvi, ciešanām un vainu tagad ir iespējams sniegt cilvēciskas atbildes, ignorējot Dievu.

Patiesībā cilvēki šos jautājumus risina bez Dieva (tā tas ir bijis vienmēr), un nav pareizi teikt, ka tikai kristietībai ir atbildes uz tiem. Kas attiecas uz ideju par problēmu “risināšanu”, var gadīties, ka kristiešu atbildes ir tikpat nepārliecinošas vai pārliecinošas kā jebkuras citas. Arī šeit Dievs nav nekāds pieturas punkts.

Bet Dievs ir jāliek dzīves centrā ne tikai tad, kad mūsu resursi ir beigušies. Dieva griba ir jāatzīst dzīvē ne tikai tad, kad nāk nāve; veselībā un sparā, un ne tikai ciešanās; mūsu rīcībā, un ne tikai grēkā.

Pamats tam ir Dieva atklāsmē Jēzū Kristū. Viņš ir dzīves centrs. Viņš noteikti “nenāca”, lai atbildētu uz mūsu neatrisinātajām problēmām.

Dzīves centrā daudzi jautājumi un atbildes jāuzskata par pilnīgi nesvarīgiem. Piemēram, atcerieties Ījaba draugiem pasludināto spriedumu.

Kristū nav “kristīgo problēmu”.