Pateicība par Dieva pacietīgo gaidīšanu uz mums

Žēlsirdīgais Tēvs, Tev pateikšos mūžīgi, jo neizsakāmi pacietīgs un laipnīgs Tu biji [Rom.2:4], kad uz manu atgriešanos gaidīji. Līdz beidzot no grēku takām mani novērsi, un līdzdaļu Savā valstībā devi.

Cik gan liela ir pacietība Tava! Jo tūkstošiem reižu Tu atliki to, ko taisnīgi biju es pelnījis: ka no Tava vaiga es tieku šķirts; ka mūžīgā sodā es tieku grūsts.

Cik neskaitāmi daudzus nāve negaidot pārsteidz, vēl pirms viņi nākuši pie patiesas atgriešanās. Cik daudz grēciniekus velns ir tā nocietinājis, ka viņi it nemaz neilgojas pēc grēku piedošanas.

Pēc savas dabas esmu gluži kā šie grēcinieki, bet mūs šķir Tava pacietības pilnā labvēlība. Jo mana vaina nebūt nav mazāka kā viņu, taču pāri plūstoša ir Tava žēlastība.

Tava žēlsirdība cīnījās ar manu postu: es turpināju grēkot, bet Tu turpināji apžēlot; es atliku atgriešanos, bet Tu atliki taisnīgo sodu; es biju aizklīdis, bet Tu sauci mani atpakaļ; es atteicos nākt, bet Tu turpināji gaidīt.

Tavu labvēlību, žēlīgais Tēvs, nespēju es pienācīgi slavēt! Tavu pacietību, laipnīgais Dievs, nespēju es nekādi atlīdzināt!

No neskaitāmiem grēkiem Tu mani pasargāji, kuros es būtu kritis ne mazāk kā citi, jo tāpat esmu samaitāts, tāpat pasaules valdzināts, tāpat velna kārdināts.

Tu ne tikai mani pasargāji no krišanas daudzos grēkos, bet arī laipni gaidīji uz manu nožēlu par tiem, kuros biju kritis.

Es ieraugu, ka Savā labvēlībā Tu pārspēj visas manas vainas. Es turpināju grēkot, Tu apklāji manus grēkus. Es neatturējos no ļauna, Tu atturējies mani šaustīt. Es paildzināju dzīvi grēkā, Tu paildzināji žēlastības laiku.

Kādi tad bija mani nopelni? Nekas cits kā vien ļaunums, jā, visļaunākie grēki. Pēc daudzuma tie bija neskaitāmi, pēc svara – nepanesami, pēc veida – derdzīgi.agrièniqu

Tāpēc vienīgi Tavas žēlastības un labestības nopelns ir tas, ka ar tik lielu pacietību uz manu atgriešanos Tu esi gaidījis, un no tik daudzām grēka cilpām Tu manu dvēseli esi raisījis! Tev, Kungs, lai ir slava un gods mūžu mūžos!

Āmen.