Ļaunuma nāve

Mūs uztrauc nevis abstrakts ļaunums, bet gan ļauna persona. Jēzus strupi sauc ļaunu cilvēku par ļaunumu.

Ja man uzbrūk, es nedrīkstu piedot vai attaisnot agresiju. Iecietīga ļaunuma paciešana nenozīmē tā tiesību atzīšanu. Tā ir tīra sentimentalitāte, un Jēzum ar to nav nekāda sakara.

Apkaunojošs uzbrukums, vardarbīga rīcība un ekspluatācijas akts joprojām ir ļaunums.

Māceklim tas ir jāsaprot un jāliecina par to, kā to darīja Jēzus, tikai tāpēc, ka tas ir vienīgais veids, kā ļaunumu var izaicināt un pārvarēt.

Fakts, ka uzbrūkošais ļaunums ir neattaisnojams, liek viņiem nepretoties tam, bet gan to pieņemt un pārlaist, pacietīgi panesot ļauno cilvēku.

Labprātīgi izturētas ciešanas ir stiprākas par ļaunumu. Tā ir ļaunuma nāve.