Grēko drosmīgi
Pareizi Lutera teikums [grēko drosmīgi] ir jāsaprot nevis kā sākums, bet tikai kā beigas, kā rezultāts, noslēgakmens vai pats beidzamais vārds.
Kā priekšnosacījums pecca fortiter (grēko drosmīgi) kļūst par ētisku principu; žēlastības principam ir jāatbilst pecca fortiter principam. Tā ir grēka attaisnošana.
Tā Lutera teikums tiek pārvērsts savā pretstatā.
“Grēko drosmīgi,” – tā Luteram varēja būt tikai pati beidzamā vēsts, mierinājums tam, kurš savā Kristus sekotāja ceļā atzīst, ka viņš nespēj būt bezgrēcīgs, kurš bailēs no grēka izmisis alkst pēc Dieva žēlastības.
Tam “grēko drosmīgi” ir nevis principiāls apstiprinājums viņa nepaklausīgajai dzīvei, bet Evaņģēlijs par tā Dieva žēlastību, kura priekšā mēs vienmēr un jebkurā stāvoklī esam grēcinieki.

Ieskaties
Grāmata "Ievads kristīgajā meditācijā"
Dievs ienīst lepnos
Redze
Viņš uzmodina mani ik rītu
Koks nes labus augļus
Svētīgais Dieva miers