Kā pareizi nošķirt Evaņģēliju no Bauslības

“Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dievu. Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.” (2.Kor.3:4-6)

Mūsu tekstā Svētais Pāvils pazemīgi atzīst, ka viņš nebūtu zinājis, kā nošķirt Evaņģēliju no Bauslības un tādējādi kā pareizi rīkoties savā sludināšanas amatā, ja Dievs nebūtu viņu darījis spējīgu to darīt. Lūk, dārgais kristieti, ja vēlies uzzināt, kā savā sirdī nošķirt un izmantot Evaņģēliju un Bauslību pestīšanas labā, tev ir jālūdz Dievam šo svētīto spēju. Svētais Gars ir vienīgais skolotājs, kurš tev var pareizi to iemācīt. Nekādi mūsu pašu pūliņi nepalīdzēs. Bez Svētā Gara visa dievišķā atklāsme – Bauslība, kā arī Evaņģēlijs – paliek tumša, neskaidra, pretrunu pilna un pat muļķīga. Bez Svētā Gara apgaismības mēs nekādi nevaram pareizi saprast, kāpēc mums ir dota gan Bauslība, gan Evaņģēlijs.

Īpaši ņemsim vērā sekojošo sirsnīgos lūgumos pēc Svētā Gara gaismas. Gan Bauslība, gan Evaņģēlijs abas ir mācības, kas nāk no Dieva, un abas ir jāsludina baznīcā, ja cilvēki vēlas dzirdēt visu Dieva gudrību par savu pestīšanu. Mēs nedrīkstam iedomāties, ka stingra Bauslība nevar tikt iekļauta evaņģēliskā sprediķī. Mums nevajag domāt, ka cilvēks, kurš vismaz ārēji ievēro Bauslību, līdz ar to būs taisns Dieva priekšā. Ikviens, kurš vēlas tikt attaisnots ar Bauslību, nezina, cik daudz Bauslība prasa no mums. Tāds cilvēks ir kā jūdi, kuri, neizprotot Bauslību, domāja, ka viņi to tur un šī iemesla dēļ noraidīja Kristu. Neviens nekļūst par kristieti, veicot labus darbus saskaņā ar Bauslību. Tā vietā viņš tikai ticībā kļūst par kristieti, un tad viņš spēj veikt darbus, kas iepriecina Dievu. Tas, kurš domā, ka Dieva baušļu turēšana padara viņu par labu kristieti, nezina, kas ir kristietis.

Cilvēks kļūst par kristieti, nevis darot, bet ticot. Tas, kurš domā, ka viņš var būt pārliecināts par izglābšanu, ja viņam ir vēlme ticēt Kristum un vēlme darīt labus darbus, sajauc Bauslību un Evaņģēliju, un viņam nav ne mazākās nojausmas, kas ir ticība. Neviens likums, neviens darbs, neviens nopelns šeit netiks ņemts vērā. Ticības artikulā par grēcinieka attaisnošanu Dieva priekšā mums Bauslība ir jānošķir no Evaņģēlija, tikpat tālu, cik debesis ir no zemes. Uz jautājumiem “Kā es varu kļūt taisns Dieva priekšā?” un “Kā es varu kļūt par kristieti?” Dieva Vārds nesniedz citu atbildi kā vien: “Tici Kungam Jēzum!” Ja kāds ir patiesā ticībā, tad sekos patiesi labi darbi. Tas, kurš ir kļuvis par labu koku, nesīs labus augļus. No tā, kurš ir kļuvis par labu, dzidru avotu, plūdīs labas domas un sirsnīga mīlestību uz Dievu un Viņa vārdu.

Bet šajā brīdī kāds var iebilst: kāpēc tad Dievs mums ir devis savu svēto Bauslību? Mēs būtu nožēlojami un mūžīgi pazuduši, ja Dievs mums būtu devis Savu Bauslību, lai tā mūs glābtu. Tad neviena persona netiktu izglābta. Dievs deva Savu Bauslību jau Ēdenes dārzā, bet cilvēks krita grēkā. Tamdēļ viņš piedzimst kā nabaga grēcinieks, un viņam nav nekādu iespēju ievērot Bauslību perfekti. Bauslība mums tiek sludināta, lai mēs varētu atzīt savu sacelšanos pret to, varētu sajust nāvi un dievišķās dusmas, ko grēki rada, un tad varētu ar prieku pieņemt Jēzus Kristus labāko taisnību. Viņš viens pats var mums palīdzēt nonākt no grēka taisnībā, no nāves dzīvībā un no dusmām žēlastībā Debesīs.