Bijība un īstā dievkalpošana

“Jēkabs apzvērēja pie Tā, ko Īzāks, viņa tēvs, bijās” [1.Moz.31:53]

Jēkabs zvēr nevis pie “Nahora vai Teras dieva”, bet pie tuvāka Dieva, tas ir, pie tā Dieva, kuru viņa tēvs Īzāks bīstas un kuram viņš kalpo, proti, pie Kristus – saskaņā ar Dieva pavēlēm un apsolījumiem. Arī liekuļi kalpo Dievam, tikai viņi to dara ar cilvēku pavēlēm un likumiem, – kā pravietis Jesaja Jes. 29:13 un Kristus Mt. 15:8 saka: “Šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis.” Neviens tik ļoti netuvojas Dievam ar savu muti, neviens tik bieži nelieto Dieva vārdu kā tieši liekuļi.

Bet Dievs saka – viņu dievkalpojums ir veltīts elkiem un ir aplams.

Ja Kristum ir jābūt mūsu bijībai, tas ir, ja mums jākalpo Viņam, tad mums arī jāsaņem Dieva vārds un apsolījums. Bijība ir īstā dievkalpošana, kurai pateicoties spējam neievērot visas pārējās bailes, – kā Jes. 8:12–13 sacīts: “Nebīstieties no tā, no kā šī tauta bīstas,.. bet turiet gan par svētu To Kungu Cebaotu.” Viņš jūs sargās. Atcerieties, ka Viņu vien jums piederas bīties un godāt, Viņam vien jums jākalpo, proti, tam Dievam, kas ar jums runā. Ja jūs to darāt, tad Es, Tas Kungs, esmu jūsu bijība, jo jums ir drošs un spēcīgs Dieva vārds. Ja jūs turaties pie šī Viņa vārda, tad jūsu dievkalpojums jūs nepievils.