Pēdējais patiesais pravietojums

Jaunajā Derībā nav citu pravietojumu kā tie, kas izriet no Dieva Vārda – Svētajiem Rakstiem. Jēzus ir pēdējais, noslēdzošais un vienīgais pravietis Jaunajā Derībā.

Bībele, Viņa Vārda pasludinājums, ir Viņa pravietiskā darba turpinājums. Tas, kas atsaucas uz pravietiskām atklāsmēm ārpus Dieva Vārda, maldās un maldina citus. Līdz ar Bībeles rašanos ir beigusies arī atklāsme. Visur un vienmēr mēs varam griezties pēc padoma pie Dieva Vārda – Svētajiem Rakstiem. Dieva spriedums nāk pār tiem, kas meklē kaut ko augstāku par to. (Atkl.22:18-21)

Svēto Rakstu papildināšana ir tikpat nosodāma kā to saīsināšana. Šajā jautājumā mēs bieži esam nevērīgi. Ja kāds grib atņemt kaut ko no Bībeles vēsts, ticīgie uzreiz to pamana un rīkojas. Taču ne retāk atklātībā parādās dažādi raksti un grāmatas, kas sludina jaunas atklāsmes, kuras saistās ar Jēzus otrreizējo atnākšanu, aizkapa dzīvi utt., runājot par lietām, kuras Bībelē nav atrodamas. Daudzi to akceptē. Taču mums nedrīkst būt nekāda sakara ar šādām lietām.

Ikviens, kas kaut ko maina Bībeles liecībā, diskreditē Jēzus pravietisko stāvokli. Mums jāatceras: “Ja kāds runā, tad kā Dieva Vārdus..” (1.Pēt.4:11)

Tas, kas sludina kaut ko ārpus Bībeles vai pret to, ir viltus pravietis.

Reizēm mēs sastopamies ar cilvēkiem, kuri sludina “garīgumu”, kas it kā ļauj viņiem pacelties pāri Bībeles burtam, un, ja kāds jūtas pie Svētajiem Rakstiem saistīts, viņš tiek notiesāts kā “burta kalps”. Taču patiesais garīgums ir atrodams vienīgi cilvēkā, kas stingri turas pie apustuliskā Bībeles vārda.

Arī apustuļu laikā bija daži, kas apelēja pie sava garīguma un uzskatīja, ka viņiem nav burtiski jāturas pie Pāvila norādījumiem vēstulēs. Pāvils parāda, ka šāds “garīgums” ir aplams; tas, kas patiesi ir garīgs cilvēks, saprot, ka apustuļa vārds ir Dieva Vārds. “Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir tā Kunga pavēle.” (1.Kor.14:37)