Cilvēks krita grēkā

Pirmās grēkā krišanas sekas bija sākotnējās nevainības zaudēšana. Vienlaicīgi cilvēks iemantoja ļaunu sirdsapziņu, kas ir grēka pastāvīgais pavadonis.

Cilvēks vairs nemīlēja Dievu. Cilvēks vairs nevēlējās pildīt Dieva gribu. “Nav neviena, kas .. meklē Dievu.” (Rom.3:11) Viņš nemeklēja Dieva godu, bet savējo.

Līdz ar grēku viņa dzīvē ienāca nāve. (Rom.5:12) Nekavējoties sekoja ari garīgā nāve. No grēkā krišanas brīža cilvēki kļuva “miruši savos pārkāpumos un grēkos”. (Ef.2:1)

Arī fiziskā nāve ir neizbēgama ikviena cilvēka dzīvē. Tas ir rezultāts cilvēka atkrišanai no Dieva. Mēs zinām kad viss atkal būs atjaunots, “nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atkl.21:4) Mūžīgā nāve, kas seko neticīga cilvēka nāvei, arī ir grēkā krišanas rezultāts. Bībele to sauc par “otro nāvi”. (Atkl.21:8)

Vēstulē romiešiem Pāvils runā par grēkā krišanas sekām: “Tātad – kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Rom.5:12)