Kā Kristus skaidro piekto bausli

Piektais bauslis bija pirmais, ko Kristus izskaidroja (Mt. 5), tāpēc ka šī baušļa ziņā farizeji jutās taisni un nevainojami. Kristus sniedz mums tādu piektā baušļa skaidrojumu, kas mūs tik ļoti apgaismo un satver, apgāžot visas iedomas par to, ka piektā baušļa priekšā cilvēks var būt nevainojams.

Cik gan bieži ir noticis tā, ka, pateicoties Kristus baušļa skaidrojumam, krietni un labi cilvēki ir sapratuši savu nožēlojamo grēcīgumu, jā, arī reliģiski ļaudis, kas vēlējušies atšķirties no pasaules, būt garīgi un dievbijīgi, – viņi top atmaskoti kā rupji grēcinieki, kas atrodas uz Jauna ceļa un ir pakļauti Dieva dusmām!

Tāpēc tagad iedziļināsimies Kristus vārdos! Vispirms Viņš sludināja: “Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstība” (Mt.5:20). Un Viņš tūdaļ min piemēru par to, kāda ir farizeju taisnība un ko Dievs patiešām ir pavēlējis Savā Bauslībā. Pēc tam Viņš saka: “Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles uguni” (Mt.5:21-22). Ieklausies, kā Kristus skaidro piekto bausli! Farizeji bija dzirdējuši tikai baušļa ārējo saturu, bet viņu liekulīgais prāts un izpratne par vārdu “nogalināt” neuztvēra neko citu kā vien asiņaino darbu. Par savu sirdi, dusmām un naidu viņi nemaz neraizējās, nedz arī par to, ka tie ievaino savus līdzcilvēkus ar cietiem un bezjūtīgiem vārdiem. To viņi uzskatīja par nieku.

Tāda bija farizejiskā dievbijība, un tāda tā ir vēl joprojām. Par šādu taisnību Kristus skaidri un gaiši paziņo: ja jums nav labākas taisnības, jūs nenāksit Dieva valstībā! Ak, kaut ikviens reiz apstātos Tā Kunga priekšā un sāktu domāt! Cilvēka dabā mīt tik dziļi maldi, ka mēs skatāmies tikai uz darbiem un nevēlamies saprast, ka Dievs skatās arī uz sirdi!

Uzklausi Kunga vārdus par piektā baušļa nozīmi: “Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā,” – ka tas saņem tādu pašu spriedumu kā par slepkavību. Dieva acis raugās uz sirdi un attiecīgi arī tiesā. “Bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis!”, proti, kas ļauj savām dusmām izpausties nicīgos vārdos, rūgtumā un nievājošā attieksmē, tas Dieva priekšā ir vainīgs tādā pārkāpumā, ko jūsu vidū tiesā tikai Jeruzalemes augstā tiesā, piespriežot nāvi. Kristus šeit piemin dažādas grēka un soda pakāpes un Savā skaidrojumā izmanto jūdu vispārējo tiesu sistēmu un kārtību. Kā patiess skolotājs Viņš Savā runā lieto tādu izteiksmi, lai aklie jūdi tam pievērstu uzmanību un lai Viņš skaidri varētu atklāt viņu viltīgo dabu. Viņš jūdiem paskaidro, ka ja Jūs domājat, ka labi un pilnīgi pildāt piekto bausli, ja šķirojat slepkavības zemāku un augstāku tiesu priekšā un spriežat saskaņā ar atšķirīgiem apstākļiem. Bet Es jums saku, ka Dievs Tas Kungs tikpat stingri spriedīs un tiesās arī virkni citu grēku, kurus jūs nemaz neievērojat un kurus darāt ik dienas. Tāpēc jūs visus tiesās kā ļaundarus. Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā, bet, kas uz savu brāli saka: ģeķis! – tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! – tas sodāms elles ugunī (Mt.5:20-22).

Kristus jūdiem vēlas sacīt ne tikai to. Viņš, bez šaubām, vēlas arī norādīt uz grēka un soda pakāpēm, ka līdz ar grēka un ļaunuma pieaugšanu arī sods kļūst lielāks un bargāks. Viņš Pilātam sacīja, ka “..tāpēc tam, kas Mani tev nodevis, ir lielāks grēks” (Jņ.19:11). Līdzīgi dažās citās vietās Viņš sludināja lielāku vai mazāku nosodījumu, jo sods arvien tika piemērots grēkam – atkarībā no tā, cik daudz gaismas un atziņas bija grēciniekam.

Šie spriedumi nepārprotami pieder pie Dieva nebeidzamās pilnības. Taču paturēsim prātā, ka arī pirmā grēka pakāpe – sirds dusmas – pēc Dieva svētā sprieduma ir pelnījušas nāvi. Mēs zinām svētās Bauslības spriedumu: “No lādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda!” (5.Moz.7:26) un apustuļa vārdus: “Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem” (Jēk.2:10). Tādēļ arī Kristus pabeidz Bauslības skaidrojumu šādi: “Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs” (Mt.5:48).

Tagad mūsu Kunga Jēzus Vārdā un Viņa svēto un uzticamo vārdu dēļ mums skaidri jāsaprot, ko Dievs Savā bauslī prasa! Tāpēc – vai nu tev jāņem vērā viss mūsu Kunga skaidrojums, vai arī jāatmet viss Dieva vārds, ticība un kristietība! Jo šeit tu dzirdi pašu Kungu, kas ir visu Svēto Rakstu sirds un zīmogs, – Kungu, kas reiz nāks debesu padebešos un tiesās visus zemes galus! Pareizi izprotot Kristus skaidrojumu, mēs redzēsim, ka Dieva skatījums un Viņa domas ir daudzkārt dziļākas par mūsējām. Īpaši uzmanīgi Viņš raugās uz mūsu iekšējo cilvēku, tāpēc ka visvarenais Radītājs un visu garu Tēvs arvien vēro un izdibina mūsu garu, sirdi un dziļākās domas.

Ar vārdiem “tev nebūs noslepkavot” Viņš ir domājis daudz vairāk nekā tikai otra cilvēka dzīvības atņemšanu. Viņš neskatās tikai uz tavu roku, bet uz tevi pašu, visu tavu būtību, sirdi, tieksmēm, mēli, skatienu, taviem apslēptajiem motīviem, tavu mīlestību vai mīlestības trūkumu. Viņš pavēl: “Tev nebūs noslepkavot!” Bet ko nozīmē vārdiņš “tev”? Tas nozīmē ne tikai tavu roku, mēli vai kādu atsevišķu ķermeņa daļu, bet visu cilvēku kopumā un galvenokārt – dvēseli.